Žēl, bet šogad Jāņu traģiskās statistikas ailes attiecīgajiem dienestiem gluži tukšas nepalika: kāds par ātru brauca, kāds par ātru ēda, vēl kāds gribēja aizpeldēt pārāk tālu... Tādi sīkumi kā jēgu pārdzēruši jāņubērni patiešām vēl bērnu vecumā jūnijā nav aktuāli, tas vairāk tiek uzpasēts tad, kad 1. septembrī sākas jaunā mācību gada atzīmēšana bērnu vidū pa pieaugušo vīzei.
Latvijas Valsts prezidents Raimonds Vējonis savā runā par godu Saeimas pavasara sesijas noslēgumam kārtējo reizi aktualizēja jautājumu par visas tautas vēlēta prezidenta institūtu mūsu valstī. Vējonis aicināja līdz 2019. gadam paplašināt prezidenta pilnvaras un izšķirties par valsts vadītāja ievēlēšanu tiešās vēlēšanās.
Pirmsjāņu gaisotnē, līdz prāta pagurumam radio ēterā klausoties un šad tad zilajā TV ekrānā ieraugot Līgo dziesmu un tām līdzīgu muzikālu izstrādājumu audio un video versijas, bez lielas sabiedrības ievērības palika viena ļoti būtiska ziņa — Ģenerālprokuratūra paziņoja, ka 20. jūnijā Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesai nosūtījusi apjomīgo tā dēvēto Latvenergo amatpersonu krimināllietu. Šajā kriminālprocesā apsūdzības celtas par dažādiem noziegumiem saistībā ar laika periodā no 2004. gada 8. jūnija līdz 2010. gada 3. martam Rīgas TEC-2 abās kārtās notikušo iepirkumu procedūru rezultātā noslēgtajiem līgumiem.
Aizkūp Līgo svētku ugunskuru dūmi, kuros līgotāji jau gadiem vairs tikai sausus bluķēnus, malku dedzina (pa visu Latviju, iespējams, ir kāds pusducis tādu, kuri svētku ugunskurus izmanto, lai no vecām riepām vaļā tiktu). Kad pēc tam visus novadus vēl svaigs lietutiņš pārrasināja, domājams, ka ar svētkos degtajiem ugunskuriem neesam nedz globālo sasilšanu veicinājuši, nedz kvēpus uz govju ganībām, kartupeļu laukiem vai zemeņu dobēm atstājuši. Vismaz indīgus ne.
Pirms vairākiem gadiem, 2014. gadā, apņēmība piedalīties 16. marta leģionāru atceres gājienā toreizējam vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram E. Cilinskim (VL-TB/LNNK) beidzās ar amata zaudēšanu: L. Straujuma (V) viņam palūdza atstāt ministra krēslu. Savu rīcību valdības vadītāja toreiz pamatoja ar teicienu, ka viņu satrauc, ko par ministra rīcību «domās mūsu ārzemju draugi».
Pirms trim gadu desmitiem tolaik neticamu popularitāti piedzīvojušie «Čikāgas piecīši» dziedāja aizkustinošu dziesmiņu par Ameriku, kur «Jāņu naktī nevar skaļi līgot, jo koijoti tad tevi pārlīgos». Pirms dažām dienām šo rindu autors, sazinoties ar savu Īrijā mītošo draugu, uzdeva viņam pie mums tik tradicionālo jautājumu par jāņošanas plāniem.
Lai gan brīdis, kad dabā esot visvairāk enerģijas, it kā par pāris dienām nokavēts, jo Vasaras saulgrieži jau garām, priekšā ir teju trīs brīvas dienas, kad katram dota iespēja brist rasotā pļavā pēc jāņuzālēm. Laikam jau būs vienalga, kas šajā pušķī uzziedēs — pīpenes, magones, madaras, kāds pavisam parasts, varbūt nezināms ašķis, svarīgākā būs ticība, ka pati māte daba ir cilvēkam tuvu klāt un kaut uz mirkli ļauj būt mierā ar sevi un pasauli.
Raugoties uz Latvijas politiķiem, regulāri rodas aizdomas, ka krietna daļa tā dēvētās politiskās elites joprojām turpina svārstīties starp Rietumiem un Austrumiem, lai arī daļēji nepieciešamības spiesta, pie tam atklāti atzīt šādu svārstīšanos ir gatavs tikai retais.
Jūnija sākumā Izglītības un zinātnes ministrija nāca klajā ar paziņojumu, ka ir sagatavoti priekšlikumi Ministru kabineta noteikumu Grozījumiem, kas paredz centralizēto eksāmenu (CE) kārtošanu mazākumtautību skolu 9. un 12. klašu skolēniem valsts valodā. Ministrs, tiekoties ar Konsultatīvo padomi izglītības jautājumos, saņēma konceptuālu atbalstu, jo, kā liecina prakse, daudzās mazākumtautību skolās šāda prakse jau ir. Atbalstu izteikuši arī vairāki Rīgas skolu vadītāji. Šo tendenci apstiprina arī Valsts izglītības satura centra dati: 2008./2009. mācību gadā CE latviešu valodā kārtoja 60% mazākumtautību skolu absolventu, 2015./2016. mācību gadā — jau 85%, kas nenoliedzami liecina, ka jaunieši novērtē Latvijas piedāvātās augstākās izglītības iespējas.
Man ir liels gandarījums pavēstīt, ka nupat Latvijas Zemkopības ministrijas struktūra — Lauku atbalsta dienests (LAD) — saņēmis galveno balvu Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) rīkotā pasaules mēroga konkursā. To organizē ANO sadarbībā ar ITU (Apvienoto Nāciju aģentūru informācijas un komunikācijas tehnoloģiju jomā), UNESCO (Apvienoto Nāciju Izglītības, zinātnes un kultūras organizāciju), UNDP (Apvienoto Nāciju attīstības programmu) un UNCTAD (Apvienoto Nāciju konferenci tirdzniecības un attīstības jomā). WSIS Prize 2017 ir unikāla pasaules atzinība par izcilību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju izmantošanā savā darbā. Tieši LAD Elektroniskā pieteikšanās sistēma jeb EPS tika atzīta par labāko informācijas tehnoloģiju rīku lauksaimniecībā pasaulē!
Gan nedēļas nogalē — svētdienas pēcpusdienā, gan vēl pirmdien Jūrmalas kūrviesus un vietējos, galvenokārt tos, kuri mitinās Slokā un tuvākajā apkaimē, tīri nazāli traucēja ar plastmasas degšanai raksturīgu smārdu un, iespējams, arī vizuāli — ar melniem un daudzu kilometru attālumā redzamiem dūmiem — radīja diskomfortu paaugstinātas bīstamības ugunsgrēks Slokā. To izdevās likvidēt tikai pēc sešiem pirmdienas rītā. Ugunsgrēks plosījās 1,2 hektāros un arī kāda angāra daļā, to dzēsa krietns pussimts ugunsdzēsēju glābēju, divi specializētie Latvijas Dzelzceļa sastāvi, divas Valsts meža dienesta ūdens cisternas un arī Nacionālo bruņoto spēku helikopters. Nelaimes laikā bija bloķēta Ventspils šoseja, bija pārrāvumi un kavējumi vilcienu satiksmē Tukuma dzelzceļa līnijās...
Ne tikai 3. jūnijā novadnieki ar savu balsojumu, bet arī šodien, 15. jūnijā ievēlētais Kocēnu novada domes sastāvs apliecina, ka stabilitāte ir atslēga attīstībai. Šodien vienbalsīgi tika ievēlēta Kocēnu domes vadība, kas ir apņēmības pilna turpmākos četrus gadus strādāt enerģiski, nesavtīgi, lai Kocēnu novads 2020. gadā būtu dzīvošanai, strādāšanai un atpūtai pievilcīgākā vieta Ziemeļvidzemē.
Saeimas cirks ap dzīvniekiem cirkā, paldies Dievam, tomēr ir beidzies: bija derdzīgi noskatīties un noklausīties, kā kopumā gudri un valstiski atbildīgi cilvēki ņemas ap pilnīgi bezjēdzīgu jautājumu. It kā tas būtu palicis par pēdējo šķērsli ceļā uz mūsu sabiedrības vispārēju harmoniju un pārticību.
Latvijas SOS bērnu ciematu asociācija kopā ar sadarbības partneriem izstrādājusi un Labklājības ministrijā iesniegusi koncepciju, kā veidot audžuģimeņu kustību Latvijā saistībā ar deinstitucionalizācijas procesu.
Komentē Valmieras SOS ciemata direktors EDIJS PĒTERSONS:
Pirms 76 gadiem padomju okupācijas varas iestādes Latvijā īstenoja plašu deportāciju akciju, apcietinot un nometinājumā izsūtot 15424 cilvēkus. 700 no tiem tika tiesāti un sodīti ar nāves sodu. No bada, slimībām izsūtījuma laikā nomira 5393 cilvēki. Ceļā uz izsūtījuma vietām nomira 43 cilvēki, piedzima — septiņi. Dažādos vēstures avotos minētie skaitļi nebūtiski atšķiras, taču tā būtu sausā statistika.
Vai, beidzot vidusskolu, ir iespējams līdz galam saprast, ko vēlos studēt, kādā profesijā strādāt, kas gribu būt? Ir nācies runāt ar jauniešiem, kuri nepārprotami izvēlējušies savu dzīves ceļu, sakot, ka būs mediķi, ka studēs informācijas tehnoloģijas, ka tās būs mākslas vai mūzikas studijas. Ja ceļš ir zināms, tad pašiem bērniem un arī vecākiem vieglāk, jo studijas nozīmē arī izmaksas pat tad, ja izdevies tikt valsts apmaksātajā studiju programmā un vietā.
14. jūnijs Latvijā ir Komunistiskā genocīda upuru piemiņas diena — šajā datumā 1941. gadā PSRS varas iestādes no Latvijas izsūtīja ap 15 tūkstošiem cilvēku, kas tika uzskatīti par nelojāliem vai kā citādi nepatika režīmam. Šis datums Latvijā, protams, nav aizmirsts — mēs pieminam un atceramies. Cits jautājums tikmēr ir — vai arī saprotam?
Ja tā paraugās apkārt, nemaz jau tik slikti mēs savā Latvijā nedzīvojam. Ielas un ceļi mums pilni pajaunu automobiļu, nerunāsim par tīrumiem, kur mūsu āres vago tādu pasaules TOP marku pilnīgi jauni traktori, kombaini un vēl visdažādākie agregāti, kādus, piemēram, bagātās Zviedrijas zemnieku platībās neredzēt. Tur saimnieki, pārtiekot no savas, nevis no ārpuses dāvātas naudas, cītīgi uzpasē un ilgus gadus lieto jau krietni vien pavecu lauksaimniecības tehniku. Košs piemērs bija pagājušajā nedēļā pie kāda zviedra sētā redzētais frontālais iekrāvējs — kādreiz koši dzeltens bijis, tagad norūsējis gluži brūns, tomēr joprojām darba kārtībā! Pats redzēju, kā saimnieks ar šo, manuprāt, vismaz 30 gadus seno aparātu, kuram uz riteņiem arī vasarā sniega ķēdes laikam jau kuru gadu bez nost ņemšanas stāv, pieveda šķembas pie kūts durvīm un līdzināja...
Ceturtdien Saeima galīgajā lasījumā pieņēma jau par strīdīgiem nodēvētus grozījumus Kredītiestāžu likumā, kas nosaka ierobežojumus kļūt par maksātnespējīgas kredītiestādes administratoru.
Pirms nedēļas nebija tādas lielas pārliecības par to, ka pašvaldībās esam ievēlējuši labākos no tautas priekšstāvjiem un interešu aizstāvjiem. Cepāmies kā traki par to, kādā valstī dzīvojam! Paklausoties, kā mazāki un lielāki uzņēmēji apmuļķo valsts kasi, nemaksājot nodokļus, atkal cepiens... Un ne bez pamata, jo, neko tā īpaši nedarot, lai mazinātos tas sasodīti augstais ēnu ekonomikas rādītājs, ministrijas un deputāti jau plāno vairāk nodokļos iekasēt no tiem, kuri arī līdz šim maksā daudz.