Sestdien bija iegadījies novembrim neraksturīgi mīlīgs laiks, tāpēc tradicionālajā Mārtiņdienas Ar Gardu Muti tirdziņā Valmiermuižas parkā viss notika uz to labāko! Bija tuvāki un tālāki – pat no leišiem un jau ierasti arī no igauņiem – tirdzinieki ar pavisam gaisīgām krāšņumlietiņām un smagām akmens/metāla Mārtiņu zosīm, ar kraukšķīgām piparkūkām un rūgtenu alutiņu, ar smeķīgiem žāvējumiem un gardu maizīti, ar zeltaini sārtiem āboliem un veselīgām tumšsarkanām dzērvenēm, ar adītām zeķītēm un meistarstiķiem no Latvijas koka. Mārtiņdienai pieskaņotos ritmos muzicēja četras brašas sievas no folkmūzikas grupas Jāņoga, uz izķeršanu mazajiem jātniekiem bija Valmiermuižas staļļa lielie un mazie zirdziņi. Lielajā grāpī vārījās īsta gaiļa zupīte, visiem pa vidu maisījās autentisks Budēlis. Vienubrīd cauri kņadai pāris minūtes skanēja bungu ritmi, šos baltu mūzikas instrumentus Limbažu puses meistari no Viļķenes pagasta Dzirnupēm gan darināja uz vietas, gan smalki izstāstīja katram interesentam, kā un no kādiem materiāliem celma bungas top.