On The Way of Freedom motoceļotāji, kas iepriekš veikuši ekspedīcijas uz Austrāliju, Abhāziju un Gruziju, turpina veidot motociklu maršrutu ap Latviju fonda «1836» ietvaros kā dāvanu Latvijai simtgadē. Trešo ekspedīcijas braucienu paredzēts sākt ceturtdien, 21. jūlijā, divpadsmitos dienā no Naukšēniem, kur tika noslēgts pirmais motociklu maršruta veidošanas posms Vidzemē.
Ata Kronvalda fonds (AKF) nosaka labākās skolas pēc skolēnu sasniegumiem attiecīgā mācību gada mācību priekšmetu valsts un atklātajās olimpiādēs, skolēnu valsts zinātniski pētniecisko darbu konferencē un valsts mēroga konkursos. Mācību iestādes vērtē «lielo» (vidusskolēnu ir vismaz 100) un «mazo» skolu grupās. «Lielās Pūces» mērķis ir sekmēt aktivitāti skolēnu talantu attīstīšanā un dot vecākiem objektīvu informāciju par skolu pieredzi un/vai iespējām talantīgo skolēnu spēju izkopšanā.
Vācu supergrupas Fools Garden, kura savulaik uzstājusies arī Pauku priedēs, daiļrades cienītājiem piektdien, 22. jūlijā, atkal būs iespējams ne tikai visiem labi pazīstamo Lemon Tree, bet arī daudzus citus pasaules mēroga singlus klausīties dzīvajā uz muzikāli izklaidējošā atpūtas kluba 9. Vilnis skatuves Vecrīgā, Kungu ielā 8. Šoreiz vienā pasākumā varēsim baudīt ne tikai profesionālo akustisko vācu mūziķu sniegumu, bet arī sev jau tik tuvus un zināmus skaņdarbus, ko izpildīs iemīļotā pašmāju grupa Otra puse. Pošoties uz Latviju, grupa Fools Garden ir sniegusi interviju.
Nobeigums. Sākums 19. jūlija numurā.
Rūjienā, 9.IV.76.
Labais, jaukais Valdi Rūja!
Nosūtīju Jums iesnieguma lapas līdz ar vēstulīti par darba gaitu. Šis tas par jaunu uzrakstīts. Trūkst mašīnrakstītājas. Vai drīkst sūtīt rokrakstā? Traucē mazdēla Induļa pagrūtie skolas apstākļi. Diezgan daudz bērnu slimo. Ja varētu sūtīt dzejas rokrakstā, tad nebūtu jābrauc uz Rīgu. Drusku sāp agrāk salauztais plecs. Lasīju Jūsu dzejoļu krājumu «Ja s berega Ruji». Patika tiklab oriģināls, kā arī Larisas Romaņenko iejūtīgais atdzejojums.
Pasaulē miljoniem bērnu nevis palīdz pieaugušajiem, bet vergo lielāko diennakts daļu.
Uz kopējā informācijas fona, kuru aizvadītajās dienās veidoja gan baisie notikumi Francijā un Turcijā, gan skaļais Positivus tepat Salacgrīvā, pavisam klusi un mierīgi sabiedrība vismaz publiskajā telpā reaģēja uz faktu, ka piektdien Latvijas valdība bez garām debatēm pieņēma «Audzināšanas vadlīnijas» — noteikumus par tikumisku audzināšanu izglītības iestādēs. Noteikumi faktiski bija vajadzīgi, jo pirms gada Saeima apstiprināja grozījumus Izglītības likumā, līdz ar to jautājums, ko īsti nozīmē grozījumu prasības un vai pedagogam jaunajā mācību gadā kaut kas jāmaina savā darbā, mācību saturā un metožu izmantošanā, ir aktuāls. Gada laikā absurdais apzīmējums «tikumības grozījumi» — it kā pašu tikumību varētu «grozīt» — izpelnījies gana nievu, tomēr iesakņojies kā stereotips. (Starp citu, arī oficiālais jēdziens «izglītojamie», manuprāt, skan nu tā... ierēdnieciski vēsi.)
Pēc britu referenduma, kurā 51,8% nobalsoja par izstāšanos no Eiropas Savienības, sociālajos tīklos arvien biežāk bija lasāmi aicinājumi Latvijas valdībai, kuras īstenotā noziedzīgā politika gadsimta ceturksni dzinusi tautu nabadzībā, bezcerībā un svešumā, nekavējoties sekot Lielbritānijas piemēram un izsludināt tautas nobalsošanu par palikšanu ES sastāvā vai tā pamešanu. Bet, kad NATO samitā Varšavā tika nolemts Baltijas valstīs un Polijā izvietot 1000 vīru kaujas bataljonus, dažu patriotu reakcija kļuva teju vai histēriska, netaupot tādus epitetus kā Latvijas okupācija, svešu valstu armija, valdības kangari, karalauks Amerikas interešu aizstāvībai un tādā garā.
Pabeigts remonts iekšpagalmā pie ieejas Vidzemes slimnīcas poliklīnikā.
Biedrība «Siera klubs» un Latvijas Maiznieku biedrība sadarbībā ar ES Parlamenta deputāti Ivetu Griguli, Skrundas, Smiltenes, Rēzeknes novada domēm, Jelgavas pašvaldību, Latvijas piena pārstrādes un maizes ražošanas uzņēmumiem pirmo reizi Latvijā organizē četru reģionu konkursu «Biezpiena un maizes gardumi uz svētku galda». Konkurss Kurzemē notika 7. maijā Skrundā, Vidzemē — 16. jūlijā Smiltenē, Latgalē tas plānots 30. jūlijā Rēzeknē, bet Zemgalē — 24. augustā Jelgavā.
Varam lepoties ar Valmieru kā industriālu pilsētu, kuras lielie ražošanas uzņēmumi, kas ar saviem izstrādājumiem pazīstami pasaules tirgos, dod darba vietas simtiem valmieriešu un arī tuvējās apkārtnes iedzīvotāju. Viens no šādiem ražotājiem ir metālapstrādes uzņēmums SIA VALPRO. Par jaunumiem metālistu ikdienā Liesmai stāsta SIA VALPRO valdes priekšsēdētājs AIVARS FLEMINGS.