«Dakter, labdien!», nekā citādi nevar uzrunāt cilvēku, kurš mediķa profesijas virzienā raudzījies kopš piedzimšanas, bet teju pusgadsimtu ar veselības aprūpi ir tik cieši saistīts, kā vīteņaugi mēdz apvīties ap stingrāku stumbru, un vairs nav skaidrs, kurš kuru tur nelaiž vaļā.
Vēl pirms Mākslas mēneša aprīļa skaists notikums pilsētā bija mākslinieces BIRUTAS JANSONES ekspozīcija Valmieras muzejā — Birutas stāstiņi. Pieticīgais nosaukums vēstīja par brīnišķīgu un ļoti sievišķīgu izstādi: zelts uz melna, krāšņums pret līniju, elegance pret vienkāršību.
Pēc kāda laika mēs pārcēlāmies uz skolas kreiso spārnu. Otrajā stāvā no mūsu dzīvojamās istabas logiem varēja redzēt vairāk — egļu rindu, kaimiņmājas dārzu, virvju vijēja darbības ar garām šņorēm, kuras kaut kādā veidā pārvērtās par resnām virvēm.
Trešās atmodas laikā, vēl pirms Latvijas neatkarības atjaunošanas, kā jauns vēsturnieks, kurš ieinteresēts Valmieras noklusētās vēstures izpētē un popularizēšanā, tiku uzaicināts izteikt viedokli par tolaik daudzu prātus nodarbinošo domu — kā atbrīvoties no padomju okupācijas laika varas uzspiestajiem ielu nosaukumiem.
Valmieras stikla šķiedras rūpnīcā 1964. gada maijā negaidīti notika direktoru maiņa. Georgu Lakuču pārcēla citā amatā citā uzņēmumā. Viņa vietā strādāt ieradās rīdzinieks Imants Lakšēvics, tekstilnieks no «Parīzes Komūnas», gadus 35 vecs.
Fakts, ka Latvija veselas plejādes ekonomisko rādītāju ziņā atpaliek no abām mūsu Baltijas kaimiņvalstīm, Igaunijas un Lietuvas, nu jau labu laiku nav nekāds noslēpums.
Spožajā pavasara saulē miedzot acis, redzu, kā no daudzdzīvokļu mājas trešā stāva lodžijas sāniski lejup peld putekļu un gružu mākonis, jo sieviete sparīgi kaut ko purina.
Piektdien, 21. aprīlī, Valmieras novada fonds (VNF) rīkoja labdarības pasākumu «Labdarības kazino», uz kuru ieradās gan valmierieši, gan citi atbalstītāji, lai aizraujošās un azartiskās aktivitātēs varētu pavadīt vakaru, vienlaikus ziedojot VNF iedzīvotāju iniciatīvu konkursam «Sev, tev, novadam».
18. aprīlī Valmieras novadā darba vizītē ieradās ārkārtējā un pilnvarotā Čehijas Republikas vēstniece Latvijas Republikā Jana Hinkova (Jana Hynková) un vēstnieces asistente Nadežda Kopoloveca.
Armandu dienā, kad saule vasarīgi sildīja un mudināja ļaudis doties dabā, ne viens vien valmierietis vispirms devās uz Vecpuišu parku, lai izbaudītu Pavasara tirdziņu.