Ikgadējās Valmieras teātra viesizrādes Rīgā noritēs augustā.

Valmieras pils ZR korpusa aizgruvušajā pagrabtelpā notiek arheoloģiskā izpēte saistībā ar plānoto Valmieras pils kultūrvides centra būvniecību. Jau tagad izdevies atrast vērtīgas laika liecības.

Latvijas U20 vīriešu izlases (1998./1999. dzimšanas gads) sastāvā Bulgārijas galvaspilsētā Sofijā Eiropas U20 vīriešu čempionāta B divīzijā veiksmīgi cīnās arī divi Valmieras basketbola skolas audzēkņi — Edgars Kaufmanis un Valters Liepiņš.

Aizvadītās nedēļas nogalē divas dienas Valkā Latvijas zolmaņi cīnījās par Latvijas pirmās zolītes olimpiādes uzvarētāju balvām. Sestdien individuālajās sacensībās, piedaloties astoņiem dažādu gadu Latvijas čempioniem, 109 zolītes spēlētāju konkurencē labākais un veiksmīgākais bija LZF reitinga līderis Raimonds Skuja (Madona) ar 39 punktiem (48 iesp.), otrajā vietā Andris Poncius (Smiltene) 36 (+153), bet trešajā vietā Vladimirs Pudņikovs (Balvi) 36 (+83).

ZAAO Vides iniciatīva «100 darbi Latvijai» guvusi lielu atbalstu gan no pašvaldību, uzņēmumu un mācību iestāžu, gan arī no fizisku personu puses. Pavisam pieteikti 163 projekti, no kuriem 79 jau pabeigti. Tā kā līdz Latvijas lielajai jubilejai atlicis vēl diezgan laika, visi iecerētie labie darbi, kas pamatā saistīti ar vides labiekārtošanu, izdaiļošanu vai vides izglītību, visdrīzāk tiks īstenoti.

Ja par jūliju parasti mēdzām teikt: vasaras pilnbrieds, tad šoreiz ieilgušā sausuma un karstuma dēļ nekas cits neatliek, kā skumji konstatēt, ka šis jūlijs ir vasaras nozieds vai pat nokaltnieks. Vissāpīgāk to izjūtam mēs — Latvijas lauksaimnieki. Ņem, kuru lauksaimniecības nozari gribi, visās sausuma dēļ ir neatgriezeniskas sekas un problēmas.

Šīs nedēļas otrdienu pasaules politikā gaidīja ar dalītām jūtām. Stingrās līnijas piekritēji ASV un Eiropā bažījās par sarkano līniju iespējamo balināšanu, pat dzēšanu attiecībās ar Krieviju, reālpolitikas atbalstītāji savās gaidās piekrita garākajam runasvīram Helsinku sarunās, ka arī tad, ja attiecības starp divām 95% pasaules kodolieroču balstītajām lielvarām nebūt nav tās labākās, savā starpā tomēr ir jārunā. Zinot abu pušu ambīcijas, šādas sarunas allaž būs nopietns kompromiss ar visai dziļiem politiskiem reveransiem, taču tāda nu ir šodienas globālā situācija, kurā katram vispirms jādomā par savas valsts nacionālajām interesēm. Piekritīšu tam, ko teicis mūsu prezidents Vējonis: «Dialogs ir nepieciešams, un Tramps ir izvēlējies tikties ar Putinu un runāt par svarīgiem jautājumiem divpusējās attiecībās. Tas, ko viņi runājuši, paliek viņu ziņā, bet kopumā pasaulē tiek atbalstīts tas, ka dialogs ar Krieviju notiek.» Loģiski.

Šovasar Valmieras klusais centrs kļūst bagātāks vēl par diviem mūsdienīgiem automašīnu stāvlaukumiem, vislielākie ieguvēji no šī projekta realizācijas būs tieši deviņstāvu māju iedzīvotāji. Par darbiem šajā vietā Liesmai vakar telefonsarunā pastāstīja Valmieras pašvaldības Nekustamā īpašuma apsaimniekošanas pārvaldes ceļu būvinženiere Inese Kokenberga:

ILZE ENGERE šajos svētkos bija Dziesmu svētku vēstnese, viena no TV filmēto sižetu varonēm — visi vēstneši pirms svētku atklāšanas koncerta bija skatāmi uz lielā ekrāna Skonto stadionā. Kameru priekšā Ilze stāstījusi mazāk par sevi, vairāk par kolektīvu — ka vienā no mazākajiem novadiem Latvijā tas tāds vienīgais, kas pulcējas pēc darba, lai dejotu sava prieka pēc. «Reizēm mēdz būt grūti, taču atkal saņemamies un turpinām iesākto,» skaidro Ilze. «Grūti pateikt, cik daudz pēc simtgades Deju svētkiem vēl atnāks rudenī uz mēģinājumiem, bet mēs ceram, ka atgriezīsies visi. Katri svētki vienmēr ir kaut kas īpašs, lai arī liekas, ka spēka vairāk nav un šitie būs tie pēdējie, bet tad, kad ir jānāk, tad tas pēdējais tiek atlikts uz priekšu.»

Kā atklāja SIA Rūjakmens valdes priekšsēdētājs KASPARS APŠS, nākamgad apritēs 20 gadi, kopš viņš darbojas ar akmeņiem, uzticoties galvenokārt vietējam materiālam, ko pats atrod karjeros vai viņam piegādā apkārtnes zemnieki. Uzņēmuma pamata produkcija — bruģakmens un akmens plāksnes, kurai, kā atzīst Kaspars, reklāma vairs nav vajadzīga, tāpat kā nesen iegādātajai, tepat Latvijā tapušajai iekārtai — arī šiem čaļiem, kuri darbojas 20 gadus, pasūtījumu pietiekot, taču pēdējos sešus gadus viņš pievērsies pašam interesantākām lietām — akmens traukiem, izlietnēm, paplātēm un vāzēm.