Naukšēnu novada vidusskola ir vienīgā skola mūsu novadā — Ķoņu skoliņa pakāpeniski loģiskā ceļā tika slēgta, bet vidusskola mums ir, un mēs nepadosimies, jo redzam, ka tā var pastāvēt arī turpmāk. Skatīsimies uz valsts spiedienu un lēmumiem, skatīsimies uz mūsu spēju, uz mūsu resursu — kas ir skolotāji, kas ir skolēni. Es saprotu, ka mainās dzīve, situācijas un viss pārējais, bet mēs vienmēr esam pieraduši tomēr tādus fundamentālus lēmumus kārtīgi pārdomāt. Manuprāt, skolēnu skaits pašlaik ir labs, pēdējos gados tas pat nedaudz audzis, taču vidusskolas 10. - 12. klašu kvalitātes rādītāji, protams, varētu būt labāki.

Kā zināms, no šā gada 1. janvāra PVN likmes samazinājumu no 21% uz 5% piedzīvoja prāvs skaits Latvijai raksturīgo svaigo un nepārstrādāto dārzeņu, augļu un ogu. Tā kā daļai Latvijai raksturīgo dārzeņu un augļu cenu samazinājums bija vien pāris centi, tad vairums pircēju janvāra pirmajās dienās nemaz to nepamanīja un arī īsti neizprata, ja vien tirgotāji viņiem to ar cenu zīmēm vai arī ar īpašām norādēm pie attiecīgajiem produktiem nenorādīja vai neizcēla. Arī «Liesma» janvāra sākumā, apmeklējot vairākus pārtikas veikalus, tikai dažos pamanīja pārdevēju īpašo uzmanību, izceļot, kā arī ar vecajām un jaunajām cenu zīmēm pārskatāmi un ikvienam pircējam saprotami demonstrējot, kā tad īsti samazinātā PVN likme ir mainījusi līdzšinējo lietu kārtību.

Ar Valmieras Mūzikas skolas klavieru skolotājas Aivas Tauriņas-Šariņas izjusto muzikālo sveicienu Valmieras Kultūras centra koncertzālē pagājušajā trešdienā tika ieskandināts XXIII starptautiskais jauno pianistu konkurss.

Pagājušajā sestdienā, 3. februārī, Valmieras Kultūras centrā izskanēja ikgadējie Pašdarbnieku svētki «Tu mums sirdī ieausta». Svētku koncertā piedalījās visi Kultūras centra mākslinieciskās pašdarbības kolektīvi.

Tie, kas brauc no Valmieras virzienā uz Valku, pērn noteikti varēja sekot līdzi, kā Valmieras pagasta Rūpniekos, tikai 4 kilometrus no Valmieras, diezgan ātrā tempā uzauga divi iespaidīgu izmēru angāri, tiem blakus arī kantora ēka. Pie sētas blakus šosejai liels plakāts ar uzņēmuma nosaukumu Legro Latvia. Par šeit notiekošo Liesmai stāsta akciju sabiedrības Seda valdes loceklis un ražošanas direktors ALEKSANDRS TOMAŠEVIČS.

Aizvadītās nedēļas nogalē budžetu 2018. gadam pieņēmusi Kocēnu novada pašvaldības dome. Par šīgada rocību un paredzētajiem darbiem «Liesmai» stāsta domes priekšsēdētājs JĀNIS OLMANIS.

Sociālā uzņēmuma izveides ideja Kocēnu novada pašvaldībā briedusi vairākus gadus. Un nu tā pamazām sāk materializēties.

Līdz 15. februārim ikviens aicināts izvētīt savus krājumus, caurlūkot albumus, lai papildinātu 50 Latvijas ainavu dārgumus ar personiskajām atmiņām un foto fiksācijām.

Pēc nelielas pauzes arī Latvijas Dendrologu biedrība nosaukusi Gada koku 2018. Par to kļuvis parastais ozols (Quercus robur). Kā stāsta šīs biedrības prezidents Andrejs Svilāns, par to, ka Latvijas simtgadē par Gada koku ir jābūt mūsu senču visvairāk godātajam, reizē ar to arī vislatviskākajam kokam — ozolam, starp dendrologiem šaubu nav bijis nevienam. Viņu paziņojumu nedaudz piebremzējis Latvijas Dabas fonds, kas par savu pavēstāmo — Gada dzīvotni 2018 — pasteidzies nosaukt dižkoku. Tā nu iznākot, ka ozoli šogad divkāršā godā celti, jo liela daļa no dižkokiem jau tieši ir ozoli, kas savos stumbros, dobumos dod dzīves vietas (dzīvotnes) nesaskaitāmām dzīvībām.

Vējiem bagātajā ziemā Latvijai pāri brāžas arī nepieredzēta vētra. Sašutumu, ka Pāvilostā jūras krastā kāds bagāts uzņēmējs atļāvies uzbūvēt mājai līdzīgu kuģi vai arī uz peldoša pontona uzmontētu māju, pauž ne vien šo kopš 2011. gada veidoto būvi beidzot pamanījušie žurnālisti, bet arī premjers Māris Kučinskis un Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas deputāti. Viņi šīs būves prom dabūšanā aicina iesaistīt pat piecas ministrijas — Vides aizsardzības un reģionālās attīstības, Satiksmes, Tieslietu, Ekonomikas un Zemkopības.