Disku golfs Latvijā ir līdz šim vēl īsti neapgūts un plašākai sabiedrībai ne tik ļoti pazīstams sporta veids. Tā ir «lidojošā šķīvīša» spēle, kas bieži tiek salīdzināta ar frisbiju, bet patiesībā ir ļoti līdzīga golfam. Tradicionālajā golfā spēlētājam bumbiņa jāietrāpa bedrītē, savukārt disku golfā galvenais uzdevums ir iemest disku grozā.
Neviens nav skaitījis, cik pircēju no kaimiņvalsts ik dienas iepērkas Valmieras tirgū un veikalos, taču nebūs vietējo, kuri ikdienā igauņu valodu nedzird un mašīnu numurus nepamana.
Nupat broļuki Lietuvā uz latviešiem atkal sabozušies. Iemesls starpvalstu politiski enerģētiskajam kašķim ir Latvijas ārlietu ministra Rinkēviča izteikumi baltkrievu interneta portālā tut.by, kur viņš pieļāvis mūsu valsts potenciālu interesi par elektroenerģiju, kuru varētu ražot un, iespējams, par labāku cenu Latvijai pārdot patlaban Lietuvas pierobežā Baltkrievijā būvētā Astravjecas atomelektrostacija (AES). Kamēr vēl dzīva Černobiļas traģēdiju piedzīvojusī paaudze, arī šīs AES avārijas seku likvidēšanas tiešie mantinieki visā bijušajā PSRS teritorijā, Baltiju ieskaitot, var saprast lietuviešu negatīvo attieksmi pret šo baltkrievu projektu kopumā: objekts bīstami tuvu Viļņas biezi apdzīvotajam apgabalam, nav nekādu garantiju, ka te tiek izmantotas pašas drošākās tehnoloģijas gan AES būvniecībā, gan tehniskajā nodrošinājumā.
Finanšu ministrija ar iecerēto nodokļu reformu nudien kā tāds tanks dragā uz priekšu, neskatoties ne pa labi, ne pa kreisi, nepiebremzējot pat pie draudīgākajiem varbūtējās realitātes šķēršļiem. Tanks iet pāri visam ar vienu mērķi: lai tikai jaunajā valsts budžetā nebūtu robu, bet, cik to pēcāk radīsies tiem, kam, gribi vai negribi, nāksies jaunos noteikumus pildīt, tas tankistiem nerūp. Saeimai caurlūkošanai, kā zināms, nodoti vairāk nekā desmit nopietni, mūsu rītdienu ietekmējoši likumprojekti — gandrīz tikpat, cik cilvēka rokām pirkstu. Un, re, kā simboliski sanāk — par jauno nodokļu kārtību domājot, kod, kurā gribi, — sāp visi.
Labo tradīciju turpinājumā arī šogad Valmieras pilsētas svētki tika ievadīti ar krāšņu svētku gājienu «Valmiera lepojas».
Nozīmīgo sezonu teātra kolektīvs iesāka piektdien, 28. jūlijā, ar tradicionālo kopbildi, jauno kolēģu uzņemšanu savā vidū un talku, kurā tika saposta teātra aizskatuve.
Bija ierasts Latvijas valsts mežu Rietumvidzemes klientu centru meklēt Valmierā, Rīgas ielā, kur jau ilgāku laiku mežinieki apdzīvoja autoservisa — salona TehAuto ēkas otro stāvu. Šomēnes viņiem sanāca jurģi, jo visa darbība tika pārcelta uz pilsētas otru malu, kur tagad klientu centrs pārņēmis kādreizējo būvfirmas SCO Centrs kantora ēku Valmieras pagasta Vanagos. Sīkāk par mežinieku pārvākšanos un arī ikdienas darbiem Liesmai pastāstīja centra vadītājs VILMĀRS KATKOVSKIS.
Strenču novada dienu ietvaros sestdien, 5. augustā, Strenčos, Valkas ielā 8b, pie autoostas tiks atklāts tirgus laukums — ar vērienīgu tirgošanos, kultūras programmu un izklaidēm visu vecumu apmeklētājiem. Tirgošanās mājražotāju, amatnieku un lauku labumu tirdziņā notiks no deviņiem rītā līdz diviem pēcpusdienā. Tirgotāji aicināti pieteikties, zvanot pa tālruni 64715610 līdz ceturtdienai, 3. augustam. Tirgošanās mājražotājiem, amatniekiem un zemniekiem šoreiz būs par brīvu. Detalizētāka informācija atrodama www.strencunovads.lv.
«Tas, ka Kocēnos tika nodibināta pašiem sava sporta skola, bija loģisks turpinājums. Jau divdesmit gadus bijām gan paši trenējušies florbolā, gan bērnus trenējuši — darba apjoms ar gadiem pieauga, un kļuva skaidrs, ka, lai šim sporta veidam nodrošinātu attīstību, lai piesaistītu trenerus, ir vajadzīga sporta skola,» stāsta florboliste, trenere un jaunās sporta skolas darbiniece LINDA LĪCE.
Rubenes ciema svētki ieskanējās jau piektdienas vakarā — vispirms pamatskolas zālē, kur tika prezentēts ciema amatierteātra «Volatus» projekts «Teātris Rubenē — vakar, šodien, rīt», ko vadīja vēsturniece Ineta Amoliņa, bet deviņos vakarā pie Rubenes baznīcas uzziedēja ciemnieku dārzos izaudzētais vasaras puķu krāšņums un tradicionālajā vasaras nakts koncertā muzicēja muzikālā apvienība «Xylem trio» (brāļi Petrauski un R. Zaļupe).