Pagājušās nedēļas nogalē notika tradicionālā konkursa Latvijas Gada auto 2017 galvenais testa brauciens. Triju dienu garumā, spītējot laika untumiem, 22 žūrijas pārstāvji izmēģināja 24 galvenās balvas pretendentus Ādažu apkaimes ceļos un arī — tos automobiļus, kuri tam iecerēti, — bezceļos. Šodien ātri pārskriesim pāri diviem dučiem konkursantu, īpaši neizceļot nevienu no pretendentiem. Žūrijas biedri jau izteikušies, ka šoreiz izvēle būs patiešām sarežģīta. To Rūcamlapai apstiprina nemainīgi galvenais vīrs šajā ekspertu kompānijā — Latvijas Gada auto 2017 žūrijas priekšsēdis un auto žurnālistikas guru ATIS JANSONS:

Latvijas antīko auto cienītājiem ļoti patīkama ziņa pienākusi no Lamanša viņa krasta: CSDD Rīgas Motormuzeja eksponāts Krastin Auto uzvarējis elegances konkursā Anglijā un pievārējis pasaulē senākā motorizēto spēkratu brauciena Londona – Braitona distanci!

Nezinu, vai šobrīd ir jēga par to runāt, bet izteikšu savu viedokli par skolas formām Valmierā. Neuzskatu, ka formu vienīgais uzdevums ir padarīt bērnus vienlīdzīgus vai attīstīt viņos ērtības sajūtu. Tāpat negribētu piekrist, ka formas visiem obligāti jāvalkā ikdienā, ja tās mazajam cilvēkam nepalīdz sevi izcelt. Uzskatu, ka apģērbs jeb materiāls, bez kura nu nekur, arī veido mūsu identitāti, mūsu domas pašiem par sevi. Caur apģērbu, tāpat kā caur spēju sevi kopt, izveidot savu frizūru, redzam atgriezenisko saiti — kas mēs esam citu acīs, ko varam panākt. Te nerunāju par pārspīlējumiem, taču šī saite ir jāveido. Ja prasmei izvēlēties sev apģērbu tiek piegriezta maza vērība, un, valkājot skolas formas arī ikdienā, tam nav daudz laika (pēc mācību stundām skolēns iet arī uz pulciņiem, kur tad pārģērbsies), tas gandrīz nav iespējams.

Iepriekšējās nedēļas nogalē Rīgā notika 16+1 sadarbības formāta valstu vadītāju sanāksme. 16+1 — tas ir tāds formāts, kur ar vieninieku tiek apzīmēta Ķīna, bet ar skaitli 16 — Centrāleiropas un Austrumeiropas valstis, kuras piedalās skaistumkonkursā par iespējām kaut ko nopārdot Ķīnas valstij vai tās lielajām korporācijām. Tiesa, skaistumkonkurss ir tāds visai savdabīgs, jo, lai arī minētais sadarbības formāts pastāv jau četrus gadus, ķīnieši tā īsti nevar neko nopirkt, jo austrumeiropieši nav spējīgi tā īsti kaut ko pārdot.

Sarkanbaltsarkanās lentītes atkal ir pie mūsu ikdienas apģērba. Mēs šoreiz pa pavisam baltām ārēm ejam pretim Latvijas dzimšanas dienai. Sniegs patriotu nedēļā sen nav snidzis, taču apņemšanās izdarīt ko labu ne tikai Ziemassvētku laikā, bet arī valsts svētku mēnesī bijusi vienmēr. Patriotisms ir savas valsts mīlestība. Mīlestība ir atbildība, labi darbi un jūtas. Nupat kādā sarunā man jauna sieviete, kura vairākus gadus nodzīvojusi ārzemēs, teica: zini, tik tiešām ceriņi tur tā nesmaržo kā Latvijā!  Un viņa nesen atgriezās mājās. Uz palikšanu. Bez tā, kuru mīli, ir vienkārši grūti dzīvot, viņa teica nevis par savējiem, mīļajiem, bet par Latviju.

Valmierā nesen notika studentu festivāls «Impulss». Tā laikā katru vakaru Tautas Harmonijas centrā Linarda Laicena ielā interesentus sagaidīja Latvijas Kristīgās studentu brālības komanda.

Vakar ar Slovākijas vēstnieka Latvijā Petera Hatjara līdzdalību Valmieras Valsts ģimnāzijā tika atklāta ceļojošā izstāde «Did you know? This is Slovakia» («Vai zināji? Šī ir Slovākija»).

Ar viņu pirmoreiz satikos Svētā Sīmaņa baznīcas torņa atklāšanā pēc rekonstrukcijas. Toreiz ļoti būtiski bija jumiķu darbi, tos kopā ar kolēģiem no Valmieras uzņēmuma Skārda serviss veica arī JĀNIS JANKĒVICS. Puisis, kuru grūti uz ielas nepamanīt, jo augumā viņš, kā pats smej, tikai savos 23 gados pastiepies līdz 207 centimetriem! Gan jau savs labums ir tik garam jumiķim arī vienā otrā sarežģītākā darbiņā augstu virs zemes. Bet šoreiz saruna par jumiķa darbiem īpašā sacensību stendā uz zemes, jo Jānis tikko atgriezies no Pasaules jauno jumiķu čempionāta Polijā, kur Latvijas komandas sastāvā kopā ar kolēģi Eināru Skangali izcīnījis sudraba medaļu.

Sirsnīgi, draudzīgi, ar izteiktu paaudžu pleca sajūtu 20. dzimšanas dienu koši nosvinējusi Valmieras Pārgaujas sākumskola.

Direktora vietniece audzināšanas jomā ILZE KRIEVA dalījās priekā, ka jaunā darba nedēļa sākusies gaiši, pacilājoši.

21. gadsimts ir strauju pārmaiņu, modernu tehnoloģiju laiks, kas īpaši aizrauj jauno paaudzi. Tas sniedz ikvienam neierobežotas iespējas nokļūt dažādās pasaules malās, satikt populārus cilvēkus, izvēlēties starp tūkstošiem dažādu spēļu. Tomēr Beverīnas novada skolotāji secināja, ka bērns virtuālajā vidē neprot kontrolēt savu laiku, kļūst mazkustīgs, iedzīvojas dažādos stājas un veselības traucējumos.