Atzīstot, ka līdzšinējās administratīvo teritoriju reformas gaidīto rezultātu nav devušas un jāmeklē citas iespējas, kā līdzsvarot novadu attīstību, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija sagatavojusi projektu, kas paredz Latvijā izveidot 16 apriņķus. Līdz gada beigām visā Latvijā tiks rīkoti semināri un pārrunas ar pašvaldībām, lai rezultātā nonāktu pie labākā no iespējamajiem šī plāna variantiem. Ministrijas piedāvātajā variantā viens no šiem 16 apriņķiem tiktu veidots ar centru Valmierā. Vai pilsēta tam būs gatava, jautāju Valmieras pašvaldības domes priekšsēdētājam JĀNIM BAIKAM.

Droši vien Latvijā pašlaik nav cilvēka, kurš vismaz nebūtu dzirdējis vārdu salikumu «Melānijas hronika».

Kinoskatītāju vērtējumam nodota Viestura Kairiša spēlfilma, Nacionālajā bibliotēkā novembris nosaukts par Melānijas Vanagas mēnesi. Visa sākums tiešām ir viņa — juriste, žurnāliste, rakstniece, kultūrvēsturniece un Amatas novada pētniece Melānija Vanaga.

Nevalstiskās organizācijas un uzņēmēji Latvijā ceļ trauksmi — uz darba devēju un darbinieku rēķina valdība īsteno sociālus eksperimentus, kas veicinās iedzīvotāju izceļošanu no valsts un vispārēju tiesisko nihilismu.

Varētu domāt, ka tikai pasakās vai tālā vēsturē dzīvo stāsts par dižu celtņu būvēšanu: to, ko apņēmīgi ļaudis pa dienu augšā slējuši, kāds nelabais vai pat pats velns pa nakti nojaucis. Tā turpinājies, kamēr dižbūvētāji nav  sapratuši, ka ir  kaut kas jāupurē, lai nelabais vairs celtnei netuvotos.

«Mums vairāk jāuzrunā pilsoņi, bet diemžēl to sasniegt ir ļoti grūti, jo nemaz nav tik daudz to, kuri interesētos par nacionālo politiku, — tikai tajā brīdī, kad tā tieši ietekmē maka saturu, veselību vai bērnu izglītību, bet caurmērā lielie jautājumi ir pilnīgi abstrakti. Piemēram, sankcijas. Latvijā lielākajai daļai cilvēku sankcijas liekas nepareizas, taču to būtība ir pilnīgi pretēja, jo statistika parāda, ka sankcijas darbojas un arvien pamatīgāk. Un, ja mēs uzskatām drošību par mūsu vissvarīgāko jautājumu, un to parāda aptaujas, sankcijas ir ļoti cieši saistītas ar drošību un attiecīgi valsts aizvešanu pie normālu sarunu galda. To ir parādījušas sankcijas piecpadsmit vai pat septiņpadsmit gadu garumā pret Irānu, kurai beidzot bija jāsēžas pie šī sarunu galda. Bez tā nekad nebūtu apturēti kodolreaktori un daudz kas cits, tā ka sankcijām ir vajadzīga pacietība.

«... Bet cik šie notikumi prasīja no cilvēkiem, kas tos piedzīvoja? Tas ir pats mazākais, ko varu darīt, — iedarbināt savu iztēli tik tālu, lai šos notikumus spētu izdzīvot filmā,» Mājas Viesa žurnālistei intervijā saka Jaunā Rīgas teātra aktrise Baiba Broka, atbildot uz jautājumu, cik viņai būtiski bijis piedalīties filmā Melānijas hronika. Un akcentē būtisko: «Mēs dzīvojam ārkārtīgi sarežģītā laikā, kritiskā situācijā. Tālab gribu sev un citiem atgādināt, ka mums vajag būt pateicīgiem un ļoti novērtēt to, kas ar mums ir noticis — mums ir sava valsts, esam atguvuši neatkarību. Ja par šīm vērtībām daudz runā, tās var nonivelēt.

Valmieras Sv. Sīmaņa draudzes namā Veides ielā 2 katra mēneša otrajā un ceturtajā sestdienā pl. 11 pulcējas dažāda vecuma bērni. Viņus vieno nodarbības Jēzus skoliņā. Tajā, lasot Bībeli, bērni iepazīst Dieva vārdu un Jēzu, uzzina, kas ir garīgās vērtības un kāda ir to loma ikviena cilvēka dzīvē. Pašlaik šajā skoliņā mācās 20 bērni. Viņi sadalīti trijās vecuma grupās. Skolotāji — Elīna, Mārtiņš un Aina. Trijotnei nu pieteikusies arī Emīlija. Lai arī viņa ir septītās klases skolniece, tas netraucē lieliski saprasties ar mazās grupiņas (6 — 8 gadi) draiskuļiem. Mazā grupiņa ir skolotājas Elīnas aizgādniecībā. Vidējā grupā (9 — 10 gadi) ar bērniem Bībeli kopā studē bērnu mīlulis skolotājs Mārtiņš, kas ir arī Jēzus skoliņas vadītājs. Skolotāja Aina jau trešo gadu strādā ar lielākajiem bērniem vecumā no desmit gadiem. Sarunā ar skolotājiem dzirdēju, ka viņi visi kā viens ir priecīgi par Dieva dāvāto iespēju būt kopā ar bērniem, jo «mēs kopā mācāmies pieaugt Dieva vārdā, kopā arvien vairāk iepazīstam Jēzu!».

Jau vairāk nekā desmit gadus vaislas liellopu un kaušanai paredzēto liellopu realizācijā vietējā un eksporta tirgū lauksaimnieku sadarbības partneris Baltijā ir uzņēmums «Baltic Vianco», kam 2015. gada nogalē struktūrvienības izveidotas arī Lietuvā un Latvijā, un tās tagad strādā visās trijās Baltijas valstīs. Nesen mūsu pusē notikušajā Fermu dienā ar daudziem reģiona lauksaimniekiem kā laba paziņa komunicēja šīs firmas Latvijas filiāles vadītāja un projekta «Baltic Grassland-Beef (BGB)» vadītāja ALMA SPANGERE.

Pirms nedēļas — sestdien, 1. novembrī, Vecatē, tieši Valmieras – Mazsalacas lielceļa malā, kur pagrieziens ieved garāmbraucējus Vecates ciematā, tika atklāta simboliska piemiņas zīme. 2015. gadā par Latvijas gada arheoloģijas pieminekli atzīta Riņņukalna akmens laikmeta cilvēku apmetne, par šo notikumi tagad visiem vēstīs iespaidīga izmēra akmens cirvis —  Vēstures liecinieks.

Katrā  novadā būtiska nozīme ir uzņēmējdarbības attīstībai. Izņēmums nav arī Burtnieku novada pašvaldība, kur Uzņēmējdarbības un vides attīstības komisiju vada deputāts un būvuzņēmējs JĀNIS MATISONS. Viņš Burtniekam pastāstīja par pēdējā laika aktualitātēm komisijas darbā.