ANTA GAILIŠA un UĢIS GRUZĪTIS Kocēnu «Jauncimpēnos» ir ienācēji no Inčukalna, kur nonākuši pie secinājuma, ka māja par lielu, bet zemes par maz. «Nolēmām, ka esam vēl gana sprauni, lai atnāktu uz laukiem un iekoptu kādu viensētu. Abi esam vidzemnieki — Uģis no Cēsīm, es no Limbažiem, tāpēc jaunu dzīvesvietu meklējām Vidzemē, tuvāk vecākiem,» stāsta Anta.
2013. gada nogalē tika uzsākts jaunradītu un īstenotu studentu biznesa projektu konkurss «Radām novadam». Konkursa mērķis bija dot iespēju apliecināt sevi Latvijas studentiem un viņu pārstāvētajām augstskolām, izstrādājot un īstenojot dažādus biznesa projektus Latvijas novados. Konkursā studentu komandām divu gadu laikā, realizējot biznesa idejas, bija jārada pēc iespējas lielāka ekonomiskā vērtība, radot jaunas darbavietas, piesaistot investīcijas, vienlaikus veicinot ekonomisko un sociālo attīstību šajos novados.
Viņnedēļ piektdienā Rūcamlapa, pateicoties CSDD Valmieras nodaļas priekšnieka Valda Stiģa gādībai, piedalījās atjaunotā Rīgas Motormuzeja atklāšanā. Nebūs pārspīlēts, ja teikšu, ka tas bija Eiropas mēroga notikums, jo līdzīgas ekspozīcijas Vecajā kontinentā nav. Burtiski piecas minūtes pirms lentes griešanas ceremonijas stāvlaukumā blakus muzejam, kur uz svētku parādi bija sabraukuši vairāk vai mazāk antīku divu, trīs un četru riteņu spēkratu īpašnieki no Latvijas un arī tuvējām ārvalstīm, izdevās aiz pogas noķert tās dienas laikam jau laimīgāko cilvēku. Lūk, ko ekskluzīvā intervijā Rūcamlapai pastāstīja Rīgas Motormuzeja direktors AIVARS AKSENOKS.
Lielbritānijā notikušais referendums par valsts turpmāko dalību Eiropas Savienībā (ES) ir radījis virkni jautājumu arī pašmāju politiķiem, tostarp jautājumu par to, cik lielā mērā mēs esam gatavi notikumiem, kurus pieņemts dēvēt par «melnajiem gulbjiem».
Zemkopības ministrijas mājaslapā notiek aptauja par zaļo publisko iepirkumu pārtikas produktu piegādēs un ēdināšanas pakalpojumos. 44% aptaujāto uzskata, ka zaļais iepirkums ir labs, tālāk attīstāms veids, kā atbalstīt vietējos ražotājus un veicināt vietējās produkcijas noietu, īpaši tagad, kad valstī joprojām ir nopietnas problēmas piena lopkopībā, cūkkopībā un arī dārzeņkopībā. 22% domā, ka zaļais iepirkums samazina ietekmi uz vidi, bet 33% izsaka viedokli, ka zaļais iepirkums vēl pienācīgi nedarbojas, ka pie tā jāpiestrādā visām ieinteresētajām pusēm.
1991. gadā Latvijas zinātne nodarbināja 12 tūkstošus zinātnieku. Pašlaik ir 3700. Kur palikušas divas trešdaļas latviešu zinātnieku? Daļa politikā, daļa bankās, daļa uzņēmumos, daļa ārzemēs. Ļoti daudz bija to, kuri pameta ķīmiju, medicīnu, materiālu zinātnes, fiziku, elektroniku... Ko tas izskaidro? To, ka PSRS koncernu savienotajā ekonomiskajā telpā Latvijai bija sava noteikta loma augstā intelektuālā potenciāla, kas ir šajā zemē, un labās infrastruktūras, darba disciplīnas un visu pārējo komponentu dēļ. Latvijā tolaik bija uzņēmumi, par kuriem gādāja katrā uzņēmumā, katrā augstskolā, tai skaitā arī Zinātņu akadēmijā, esošā pirmā daļa, kuru uzraudzīja VDK darbinieki, un šī daļa raudzījās, lai militārie noslēpumi neaizplūstu tur, kur tiem nevajadzētu aizplūst.
Kamēr vēsturnieki turpina meklēt teiksmainās Beverīnas vietu, trikātieši apgalvo, ka sen jau vairs nemeklē, jo ir pārliecināti, ka Beverīnas pils, kurā valdīja ķēniņš Tālivaldis, atradusies Trikātas pilskalnā. Tādēļ nu jau gadiem visiem šajā pusē ar vēsturi saistītiem pasākumiem vai nu iesākums, vai nobeigums ir tieši pilskalnā.
Šonedēļ visiem Valmierā un piepilsētā jau sāktajiem ielu un lielceļu rakumiem pievienosies vēl viens — sāksies Georga Apiņa ielas rekonstrukcija tās dzīvākajā posmā: starp Beātes un Rubenes ielu. Žēl, bet, pateicoties kārtējam sūdzībniekam par iepirkumu konkursa rezultātiem, šie apjomīgie ielas remonta darbi sākas nevis maijā, kā tas bija paredzēts, bet tikai jūlijā. Rekonstrukciju veiks būvfirma Ceļu pārvalde, kas Valmierā jau strādājusi A. Upīša ielas rekonstrukcijas projektā. Īpašs prieks par to, ka projekts tapis pašu mājās Valmierā — to izstrādājusi ceļu projektēšanas firma SIA Ceļu komforts. Zīmīgi, ka tieši šogad, uzņēmuma 10. jubilejas gadā, pašmāju projektētājiem vēl viens ļoti nopietns un sarežģīts projekts Valmierā — Cempu ielas rekonstrukcija. Par to sīkāk citu reizi, šoreiz Liesmai par G. Apiņa ielas projekta būtiskākajām niansēm stāsta Ceļu komforta būvprojekta vadītājs EDGARS LEITIS.
Valkas Novadpētniecības muzejā pirmdien atzīmēja izcilā pedagoga un Latvijas kultūrnācijas veidotāja Jāņa Cimzes jubileju.
Valmieras vasaras teātra festivālā, kas norisināsies tieši pēc mēneša — no 5. līdz 7. augustam, teātra izrāžu un kino piedāvājumu ik dienu noslēgs mūzikas vakari Valmiermuižas Alus dārzā. Tajos apmeklētājiem būs iespēja baudīt alternatīvās mūzikas programmu, ko caurstrāvos drosmīga pieeja tradīcijai un meklējumiem mūsdienās, sākot ar akadēmisko deju mūziku un beidzot ar alternatīvo roku. Mūzikas programma, tāpat kā kino, bērnu un jauniešu programma, būs pieejama bez maksas.