Latvijas futbola Komanda.lv 1. līgas čempionātā Valmiera Glass FK/BSS pēc zaudējuma līderiem — FC Caramba/Dinamo ar 2:6 (1:3) — atkritusi uz trešo vietu turnīra tabulā. Pirms pēdējām divām spēļu kārtām valmieriešus nu par vienu punktu apsteidz sīvākie konkurenti par cīņu uz virslīgas pārspēlēm — RFS.
Ar uzņēmuma «LDz Cargo» un Beverīnas novada pašvaldības atbalstu Brenguļu deju kolektīvs «Dzieti» šoruden devās uz kalnu, vīna un Dieva zemi Gruziju.
Nesen rakstīju par to, ka Latvijas valsts puslīdz normālu ekonomiku un reizē Laimdotas Straujumas vadītās valdības krēslu nosacītu stabilitāti lielā mērā nodrošina Eiropas Savienības fondu finansējuma piešprice. To uzskatāmi apliecina arī skaitļi no iepriekšējā ES fondu apgūšanas perioda, t.i., laika posma no 2007. līdz 2013. gadam. Tieši no ES fondiem Latvijā ienākuši 70% no visām publiskajām investīcijām, ES fondu finansējums nodrošinājis vairāk nekā 10% no ikgadējiem Latvijas valsts budžeta ieņēmumiem, savukārt ikgadējā ES fondu ietekme uz iekšzemes kopprodukta izaugsmi vidēji bijusi 0,9%.
Pēc nelaimīgā ceļu satiksmes negadījuma pie Garkalnes, kad jauno riteņbraucēju treniņgrupā burtiski ietriecās fūre, sabiedrības daļa nu metusies ar akmeņiem apmētāt visu velobraucēju sugu. Pārmetumu jūrā lielākais vilnis veļas pār it kā bezatbildīgajām riteņbraukšanas skolām, kuras dienu dienā savus audzēkņus pakļaujot dzīvības briesmām. Mājsaimnieces vispār ir šokā: kā var ļaut tik maziem bērniem atrasties uz šosejas? Autovadītāji stājas rindā un izsaka savu gadiem krājušos sāpi: riteņbraucējiem nav vietas uz šosejas! Bet mediji kāri kampj katru no šīs sāgas atmesto kumosu. Un, ja stāstā iesaistīti bērni, tad šādas ziņas vienmēr aiziet uz urrā.
Ir aprēķināts, ka PVN piemērošana mājas apsaimniekošanas maksai nākamā gada budžetā varētu ienest 9,3 miljonus eiro. Par minētajiem grozījumiem vēl jālemj Saeimai, taču sabiedrības jau tagad izteiktie pārmetumi, ka valsts domā tikai par budžeta palielināšanu, ne iedzīvotājiem, tiek kategoriski noraidīti, kā argumentu izvirzot to, ka iedzīvotāji no aplikšanas ar šo nodokli tika ilgstoši pasargāti — nu pienācis brīdis, kad Eiropas noteiktā direktīva būs jāpilda. Tātad var tikai secināt, ka minētie grozījumi Saeimā tiks apstiprināti.
Oktobra notikumu vidū šogad bija kāds, kas notika pirmo reizi, — vispasaules diktāta latviešu valodā rakstīšana. To varēja darīt gan tiešsaistē, gan klātienē sešās Latvijas pilsētās, tostarp Valmierā. Diktāta organizēšana bija sabiedriska iniciatīva. Katrā no klātienes norises vietām to lasīja kāda sabiedrībā zināma personība, Valmierā — pilsētas pašvaldības domes priekšsēdētāja vietnieks Ričards Gailums.
Otrdien uz Valmieras pašvaldības aicinājumu tikties, lai pārrunātu industriālo un uzņēmējdarbības teritoriju attīstības ieceres, piesaistot Eiropas Savienības fondu 2014. — 2020. gada plānošanas perioda finansējumu publiskās infrastruktūras attīstībai, kā arī lai izzinātu teritorijā esošo uzņēmumu izaugsmes plānus, bija atsaukušies daudzi Cempu, Mūrmuižas, Abula, Raunas, Krautuves un Gaides ielas uzņēmēji. Acīmredzot šāda saruna bija nepieciešama un tāpēc gaidīta.
Valsts Ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Vidzemes reģiona brigādes Valmieras daļa nākamgad piedzīvos vizuālas pārvērtības. Iecerēts renovēt ēkas fasādi, remontēt nesošās konstrukcijas un telpas. Darbus ar ASV Bruņoto spēku Virspavēlniecības Eiropā atbalstu veiks vietējais būvniecības uzņēmums AS «UPB».
Ipiķu pagasta iedzīvotāju grupa, startējot projektu konkursā «Iedzīvotāji veido savu vidi 2013» un saņemot finansiālu atbalstu no Nīderlandes fonda un Rūjienas novada domes, slavenā mitologa un brīvā tulkotāja Reiņa Seppa «Eglītēs» sakopa ne tikai mājas – muzeja apkārtni, bet arī pasaules vecākā eposa «Vecā Edda» tulkotāja atdusas vietu — izcirta bojātos kokus, aizvāca krūmus, izveidoja jaunus apstādījumus un uzstādīja informāciju latviešu, igauņu un angļu valodā par Igaunijai un Latvijai tik nozīmīgo Reini Seppu. Šovasar, piedaloties konkursā «Iedzīvotāji veido savu vidi 2015», ipiķieši atkal rosījās «Eglītēs». Ar tur šoreiz paveikto iepazīstina šā projekta autors un realizācijas vadītājs MAIRIS ČUKURS.
Ar rūjienieti LINDU KALVI sasveicināmies jau kā paziņas. Kā nu ne: tikāmies taču tieši pirms gada, kad Lindas un viņas aktīvāko kaimiņu izveidotā grupa «Entuziasti bērniem», startējot Rūjienas novada konkursā «Iedzīvotāji veido savu vidi 2014», iegūto atbalsta finansējumu ieguldīja Rūjienas centra četru daudzdzīvokļu māju kopējā pagalmā.