Nesen Magdeburgā notika tradicionālie ražas pateicības svētki, kuros jau piekto reizi LLKC speciālistu vadībā piedalījās arī Latvijas delegācija. Par līdzdalību vērienīgo svētku gadatirgū «Liesmai» plašāk stāsta Kocēnu novada domes Attīstības nodaļas projektu speciāliste un lauku konsultante INESE BĒRZIŅA.
Latgalē ir muzejs, kur aplūkojami mūzikas instrumenti, kas pēdējos 150 gadus spēlēti Latvijā
Akordeoni, ermoņikas, garmoškas, bajāni, kokles, cītaras, cimboles un daudzi citi instrumenti, kurus skāruši tēvutēvu pirksti, apskatāmi Gunāra Igauņa mūzikas instrumentu muzejā.
Šogad pirmo reizi arī Vidzemē no 9. oktobra līdz 11. oktobrim norisināsies Vidzemes stāstnieku festivāls — jaunākais Latvijā, jo Kurzemē stāstnieku festivāls «Ziv zup» Kuldīgā šogad notika jau devīto, savukārt Zemgales stāstnieku festivāls «Gāž podus Rundālē» — ceturto reizi.
Lai arī daži teic, ka pārāk pakļaujamies ES un Briseles ierēdņu dažādajām prasībām, septembri par vislabākās pārtikas mēnesi latvieši ir uzskatījuši jau gadsimtiem. Tādēļ vakar pārdevēji un pircēji Valmieras tirgū septembra izsludināšanu par starptautisko bioloģiskās pārtikas mēnesi atzina kā par nelielu humora piedevu pietiekami nopietnajam rudens ražas laikam.
Gandrīz viss, ko šeit var ieraudzīt, liekas ja ne lielisks, tad vismaz jauns un pārsteidzošs. Pat cilvēku, kas nav ar kristīgo mācību tuvāk pazīstams, pārņem klusa bijība, redzot sakopto plašumu, kas paveras Bruknas muižas apkārtnē un stāsta par milzīgo darbu, kas te ieguldīts. No otras puses — te ir dzīvīgi, jo valda darbīga aura, visās malās redz jaunus cilvēkus, arī pusaudžus, kas no sirds strādā, ir aizņemti, dīkā neviens nesēž. Muižas iemītnieki strādā, un katrs zina savu darbu: kā vēlāk uzzinām no māsas Terēzes, Kalna svētības kopienas īpašumā ir liela saimniecība ar dārzu, tiek strādāts arī netālajā fermā, kuras produkcija ir daļa no šejieniešu uztura, ko paši gatavo.
Uz Valmieras teātra lielās skatuves 2. oktobrī pirmo reizi Latvijā notiks pirmizrāde vienam no pasaules sarežģītākajiem un noslēpumainākajiem literatūras darbiem — Mihaila Bulgakova romāna «Meistars un Margarita» inscenējumam, ko iestudē režisore Indra Roga.
Pirms nedēļas īstā basketbola trillerī, pagarinājumā pēdējā sekundē ar punkta pārsvaru apspēlējot Utenas Juventus basketbolistus, pirmo ORDO Cup 2015 ar uzvaru pabeidza mājinieki — Valmiera/ORDO spēlētāji, izcīnot arī šī starptautiskā turnīra galveno balvu.
Valmieras hokejisti sezonu sākuši ar diviem zaudējumiem izbraukumā pret HK Liepāja Juniors komandu, sestdien piedzīvojot sagrāvi ar 3:8, bet svētdien, rādot krietni solīdāku sniegumu, tomēr piekāpjoties ar 1:2.
Latvijas inteliģence un uzņēmēji mudina uzņemties privātas rūpes par bēgļu ģimenēm. Sakot, Latvija ir liela un varena, tauta nebūt nav nabaga, šie ļaudis kā reklāmas rullītī aicina mūs katru aizdomāties: kāda ir mana personiskā nostāja bēgļu jautājumā. Būtībā jau labu laiku ir pavisam greizi sev taujāt: vēlos vai nevēlos, lai citas kultūras, valodas un tradīciju cilvēki ienāk manā zemē (to joprojām dara arī politiķi, un tas ir vēl dubultā muļķīgi), ir jājautā: ko viņi šeit darīs, kāda būs mana personiskā attieksme pret svešo, jutīšu ieinteresētību uzklausīt, būs vēlme atbalstīt vai izturēšos kā pret kaut ko nevajadzīgu, uzspiestu, atbaidošu? Nākamais jautājums — kādi būs pašu bēgļu pienākumi? Vai viņiem no pirmās dienas būs jāmācās valsts valoda, jāinteresējas par darba iespējām, vai bērniem būs obligāta izglītība, kā to nodrošināsim?
Nupat satikos ar kādu rosīgu vietējo privātuzņēmēju, kurš, sākot no nulles, nu jau paguvis i Latvijas tirgū nostabilizēties, i savu produkciju uz tuvākām un tālākām ārzemēm ar panākumiem dabūt. Viņš mani pārsteidza ar vēsti, ka esot Igaunijas e-pilsonis!