Dienās, kad atsākas riteņbraukšanas sezona, lai atgādinātu velosipēdistiem dažas ziemā varbūt piemirstas prasības, Valmieras iecirkņa Kārtības policijas nodaļas darbinieki otrdien rīkoja reidu, kurā piedalīties aicināja arī žurnālistus. Viņiem nodaļas priekšnieks Jānis Bagāts vispirms akcentēja galvenās ar riteņbraucējiem saistītās prasības.
Burtnieku novada deputāti izšķīrušies par vecā Ēveles tautas nama ēkas un tai apkārt esošas gandrīz 2 hektārus plašas teritorijas pirkšanu.
Pirmo ziemu pārlaidis pērn Vecatē pie Salacas tilta ierīkotais stāvlaukums — atpūtas vieta ūdenstūristiem, makšķerniekiem un citiem aktīvas atpūtas cienītājiem.
Viņa ir ne vien Burtnieku novada domniece, bet kopš pērnā gada arī amatā ar garumgaru un sarežģītu nosaukumu — Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra Valmieras nodaļas Burtnieku novada lauku attīstības konsultants. Īsi sakot, INESE GAUMANE tagad, kā pati smej, esot LAK jeb lauku attīstības konsultante, tātad novada laucinieku galvenā informētāja un padomdevēja.
Jau no marta Latvijā notiek tautisko deju kolektīvu skates, kurās žūrija vērtē kolektīvu gatavību VIII vidējās paaudzes dejotāju svētkiem Jelgavā un senioru deju dienā Madonā.
Pirms nedēļas mēģināju dažu labu Rūcamlapas lasītāju aizvilināt uz ikgadējo lielo autoindustrijas izstādi Ķīpsalā, un tikai loģiski, ka arī pats tur sabiju. Tiesa, piektdien braucu uz Rīgu bez īpašām ilūzijām, jo nu jau desmit gadi un aprīļi apkārt, kopš notika pēdējā patiešām vērienīgā starptautiskā automobiļu izstāde, pēc kārtas astotā, Auto 2005. Toreiz ar JAUNIEM automobiļiem pilnas bija abas Ķīpsalas halles plus vēl viena (varbūt divas?) papildu telts, toreiz pārstāvēti bija teju visi Latvijā tirgotie automobiļu zīmoli, ar lielu nostalģiju šodien var atcerēties tās reizes jaunumu prezentācijas, kurās dīleri nežēloja žurnālistiem (un arī citiem klātesošajiem) dažādus praktiskus suvenīrus, par firmas pildspalvām nemaz nerunājot...
Par to, ka daļa latviešu savulaik gan brīvprātīgi, gan piespiedu kārtā Krievzemi pieņēmuši par savu otro dzimteni, dzirdēts. Bet cik daudziem zināms par Krasnojarskas latviešiem, kuri turp nokļuvuši gan pašu spēkiem, gan citiem piepalīdzot?
Šīs nedēļas sākumā kļuva zināms, ka Latvijas galvenais drošības dienests — Satversmes aizsardzības birojs (SAB) — atteicis trim Saeimas deputātiem izsniegt speciālo atļauju darbam ar valsts noslēpumu, kā arī nolēmis anulēt speciālo atļauju Valsts kancelejas direktorei Elitai Dreimanei. Atšķirībā no E. Dreimanes deputātu vārdi netiek izpausti, paziņojumā vienīgi norādīts, ka viņi ir informēti par šo lēmumu.
Labi, ja starp pārlieku daudzajām dramatiskajām ziņām, kas pludo laikrakstos un zib televizoros, pa reizei parādās arī tādas, kas priecē, dod cerību.
Vairāk nekā 200 tūkstoši Latvijas iedzīvotāju bijuši spiesti pamest mājas un ģimenes, lai pelnītu naudu ārzemēs, liela daļa — tikai tāpēc, ka nav spējuši atdot bankās ņemtos kredītus. Pērn rezidenti un nerezidenti Latvijas bankās kopumā ir ieguldījuši vairāk nekā 22 miljardus eiro, savukārt bankas kredītos izsniegušas mazāk nekā 15 miljardus eiro (Komercbanku asociācijas dati). Kur palika vairāk nekā pieci miljardi eiro? Aizplūda citu valstu ekonomikas attīstīšanai?