Šīs nedēļas nogalē, piektdien un sestdien, Valmiera atkal būs reģiona epicentrs, kur apgrozīsies ļaužu simti un tūkstoši, apmeklējot Vidzemē plašāko daudznozaru izstādi — Vidzemes uzņēmēju dienas. Kā jau ierasts, to rīko Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras Vidzemes reģionālā nodaļa kopā ar Valmieras pašvaldību, tāpēc vislabāk informētais vīrs par gaidāmo pasākumu, protams, ir LTRK Vidzemes reģionālās nodaļas vadītājs JURIS SLEŅĢIS, kurš pirmdien Liesmai ieskicēja galvenās pasākuma aprises.

Piektdien laikraksta Liesma redakcijā viesojās Eiropas Parlamenta deputāts KRIŠJĀNIS KARIŅŠ, lai konkursa Eiropas Parlamenta eksperts laureātiem pastāstītu par savu darbību, atbildētu uz viņu jautājumiem un izlozētu divas ceļazīmes uz Briseli.

Jau kopš februāra, gatavojoties XI Latvijas skolu jaunatnes Dziesmu un deju svētkiem, Valsts izglītības satura centrs sadarbībā ar pašvaldībām vēsturiskajos novados organizēja vokālās mūzikas konkursa  Balsis 2015 skates. Pirmajā atlases kārtā visā Latvijā savu sniegumu rādīja ansambļi un vokālās grupas, kurās piedalījās vairāk nekā 1200 dziedātāju, bet uz fināla konkursu Rīgā kopumā tika izvirzīti 209 dalībnieki.

Sestdienas pievakarē, sagaidot Muzeju nakti, galerijā Laipa tiks atklāta Justīnes Buliņas un Vendijas Sudrabas izstāde Iekšpus, kas interesentiem būs skatāma līdz pat jūnija vidum.

Novada domes priekšsēdētājs, deputāts HARIJS ROKPELNIS  2014. gadā pašvaldībā nopelnījis 14686 eiro.

Ieskats par to, cik veiksmīgs ienākumu ziņā aizvadītais gads bijis Rūjienas pašvaldības domes deputātiem

Pāris gadus paviesojies Rīgā, Ķīpsalas izstāžu hallē, valsts čempionāts spēka trīscīņā ar ekipējumu šogad atkal atgriezās Valmierā. Latvijas Pauerliftinga federācijas un Valmieras pašvaldības atbalstītais pasākums piektajā skolā pulcēja ne mazums atlētu. Šī gada turnīrs augošo kvalifikācijas normu dēļ nevarēja lepoties ar jauniem dalībnieku skaita rekordiem, tiesa, personīgie un valsts rekordi tika laboti dučiem vien.

Šodien Prāgā izšķirsies, būt vai nebūt Latvijas izlasei nākamajā sezonā  pasaules hokeja augstākajā sabiedrībā jeb A grupā, kur tā ar dažādām sekmēm cīnījusies kopš 1997. gada. Tolaik Latvijas valstsvienība, kurā spēlēja vēl padomjlaiku Dinamo skolas audzēkņi, pārsteidza pasauli, izcīnot 7. vietu, bet vēl vairāk hokeja speciālisti izbrīnījās, uzzinot, ka valstī darbojas vien pāris mākslīgā ledus halles. Pa šiem gadiem tās uzceltas visās Latvijas lielākajās pilsētās, tostarp arī Valmierā, taču labu  hokejistu skaits ir nevis pieaudzis, bet gan sarucis — jebkurš skatītājs, kas seko līdzi šim sporta veidam, pateiks, ka izlases šīgada modelī hokeju A grupas līmenī prot spēlēt vienīgi vārtsargs Edgars Masaļskis un uzbrucēji Lauris Dārziņš ar Kasparu Daugaviņu, bet pārējie, pelnot noraidījumus, galvenokārt rūpējas, lai līdzjutējiem netrūktu asu pārdzīvojumu un Masaļskim — darba.

«Ja nekā netiekat līdz Bitītei, tad jāiegādājas pašiem savs transports» — tādu spārnotu domu kāda četrgadnieka mamma dzirdējusi Valmieras pašvaldības gaiteņos, kad taujājusi, kurš plānojis, domājis un lēmis, ka par tā saukto vasaras bērnudārzu jāizvēlas Valmieras 2. vidusskolas pirmsskolas izglītības grupa.   Melns uz balta atskaitēs rakstīts, ka šajā grupā ikdienā pirmsskolas izglītības iegūšanu nodrošina 81 bērnam. Vai tiešām bija pārliecība, ka visi mazie, kas mācās «Buratino», «Ābelītē» un turpinās bērnudārza gaitas vasarā, satilps vienuviet tādā šaurībā?

Pēdējos mēnešus Latvijas pašvaldības seko, kā norisinās sarunas par Finanšu ministrijas izstrādāto pašvaldību finanšu izlīdzināšanas jauno modeli. Tas ir jautājums, par kuru diskutē jau pietiekami sen, un tas savā veidā ir neērts, jo, mainot modeļa principus, mainīsies arī pašvaldību līdz šim saņemtās dotācijas apjoms. Turklāt tas skars gan lielo pilsētu pašvaldības, gan dažāda lieluma novadus.