Varam priecāties, ka pa savām vietām Jēkaba ielas namā Rīgā jau sasēdināti visi 100 jaunievēlētās 14. Saeimas deputāti, taču pamatīga kaudze steidzīgi darāmu darbu pa šo pārejas laiku sakrājusies topošajai valdībai.

Klāt ir tumšākais rudens mēnesis, kad diena satumst aizvien agrāk un pelēkās, lietainās dienas, miglainie rīti rada miegainu, nomācošu noskaņu, un, kā mēdz teikt, spiež pie zemes.

Blusiņa, utīte, cērmīte, mēslu mušiņa, vīrusiņš un bacilītis – tās visas ir Dieva radībiņas, šīs un neskaitāmas citas, kas pašas par sevi nav ne labas, ne sliktas, bet savas īpašības iegūst attiecībā pret citām dzīvības formām.

Var teikt, ka ir sācies gada vēsākais laiks, un no skapja izņemam siltāku apģērbu – džemperus un jakas, cepures, šalles un cimdus. 

Cēsīs, militārajā bāzē «Pipariņi», 28. oktobrī noslēdzās karavīra-glābēja kurss, kuru organizēja Zemessardzes 2. Vidzemes brigādes Medicīnas rota.

Katrā lielākā un mazākā pilsētā ir vajadzīgs savs suvenīru un dāvanu veikaliņš, kas reprezentē konkrēto apdzīvoto vietu un apliecina tās iedzīvotāju prasmes, uzņēmību un talantus. 

Svarā apmēram 100 kilogrami, diametrā 33 centimetri – šāda granīta lode pirms vairākiem gadsimtiem caursita Valmieras pils biezo mūri. 

Viņnedēļ no kāda vietējā jaunu auto tirgotāja dzirdēju it kā paradoksālu lietu – nupat mūspusē kāds esot savu trīs gadus brauktu auto pārdevis dārgāk nekā tāds pats, jauns, maksā salonā. Te gan laikam brīnuma būtība slēpjas faktā, ka no pirkuma pieteikuma līdz reālam auto šobrīd nākas gaidīt ne jau pāris nedēļas, bet gan ar gadu samērojamu laika intervālu!

Ziema pamazām tuvojas, laiks sākt domāt par riepu maiņu no vasaras ripuļiem uz ziemenēm vai arī turpināt braukt ar universālajām jeb vissezonas riepām.

Valmierieši Baiba un Andrejs pie dārza zālienā bija pamanījuši neierastu plankumu. Domājuši, ka tur nomesta kāda lupata.