Mans vaļasprieks — muzicēšana
ALBERTS ROKPELNIS strādā Valmieras muzejā par vēsturnieku. Viņa lielā aizraušanās kopš bērnības ir muzicēšana. Skolas laikā dziedājis korī, papildus izglītojies Mazsalacas mūzikas skolā.
ALBERTS ROKPELNIS strādā Valmieras muzejā par vēsturnieku. Viņa lielā aizraušanās kopš bērnības ir muzicēšana. Skolas laikā dziedājis korī, papildus izglītojies Mazsalacas mūzikas skolā.
Valmieriete NATĀLIJA JERMILOVA pēc vidusskolas beigšanas darba meklējumos aizbrauca uz Angliju un iespējas Valmierā nemaz nemeklēja, jo zināja, ka tur var sasniegt daudz vairāk. Anglijā strādāts dažādās vietās, bet pašlaik — darba aģentūrā, kur viņas klienti ir iebraucēji. Paralēli darbam viņas vaļasprieks ir fitness. Savā atvaļinājumā viņa atbrauca uz Latviju, lai Daugavpilī piedalītos «Amber Prix» sacensībās.
Valmieras Viestura vidusskola un Hārzevinkeles ģimnāzija ir viens no pirmajiem un stabilākajiem sadarbības projektiem vēsturiskā Valmieras rajona un Gīterslo apriņķa Vācijā sadraudzībā. Jau vairāk nekā divdesmit gadus notiek regulāras skolēnu un skolotāju grupu vizītes kā vienā, tā otrā pilsētā. Arī tikko aizvadītajās skolēnu rudens brīvdienās Hārzevinkeles ģimnāzija uzņēma Viestura vidusskolas 16 skolēnus un 3 skolotājus.
Valmieras Drāmas teātrī Viesturs Meikšāns pirmoreiz latviešu profesionālajā teātrī uzved ievērojamā vācu dramaturga Mariusa fon Maienburga lugu «Apjukums». Tai nav pārstāstāma sižeta — luga ir plūstoša ainu virkne, kuras dalībnieki nepārtraukti maina savu identitāti. Viesturs Meikšāns ir izrādes režisors un scenogrāfs, radošajā komandā strādā arī kostīmu māksliniece Ieva Veita, horeogrāfe Linda Mīļā un gaismu mākslinieks Krišjānis Strazdīts, lomās — aktieri Elīna Vāne, Māra Mennika, Mārtiņš Meiers un Imants Strads. Pirmizrāde paredzēta 21. novembrī.
Zīmīgi, ka Valmieras hokejisti jau otro reizi sezonā atzina tukumnieku pārākumu ar vienādu rezultātu 3:9. Valmieriešu labā vienus vārtus guva Jānis Šahno, bet ar diviem precīziem metieniem atzīmējās Kristaps Bīnerts. Šī bija vienīgā reize pēdējos trijos mačos, kad Valmieras HK neizcīnīja nevienu punktu.
Noslēdzies Valmieras Vieglatlētikas kluba organizētais 13. skriešanas seriāls. Sprinta grupas dalībniekiem tas risinājās 8 kārtās, izturības grupā — 25 kārtās. Šogad sacensībās piedalījās 74 skrējēji, īpaši aktīvi bija izturības grupas sportisti. Erlens Grunckis startēja visās sacensību kārtās, Raitis Lērme — 24 kārtās. Bez abiem minētajiem sportistiem aktīvi skriešanas seriālā piedalījās Gunita Šīrante, Marita Kiļupa, Dina Alksne, Mareks Antons, Didzis Krīgers, Mihails Maksimenko, Guntars Inauskis, Raitis Bērziņš, Deniss Stolobkovs, Rihards Linde, Toms Kaufmanis, Arvis Gailītis, Valdis Tilts, Leontijs Rutkovskis un Roberts Rutkovskis. Startēja skrējēji ne tikai no Valmieras, bet arī no apkārtējām pilsētām un novadiem, atsevišķās kārtās bija arī skrējēji no Rīgas.
Kad valsts izlases komandas basketbolā, hokejā vai pat futbolā sāk startu pasaules vai Eiropas mēroga čempionātos, sporta kafejnīcās, klubos, pat uz ielām izvietotos lielos ekrānos līdzjutējiem tiek dota iespēja sekot līdzi sacensību gaitai. Tad gluži vai kā klātienē spraigākos momentus var pulciņā emocionāli pārdzīvot, pat komentēt.
Valmieras pašvaldība pašlaik strādā pie jaunā pilsētas attīstības plāna. Ir skaidrs, ka attīstība nav iespējama, neradot papildu darba vietas. Automatizācija, robotronika samazina strādājošo skaitu ražotnēs, tāpēc nepieciešami arvien jauni ražotāji. Nevar noliegt, ka Valmierā jau ir daudz spēcīgu uzņēmumu, kuru darbība arī jāstiprina, taču, ja vēlamies piesaistīt jaunas ražotnes, ieinteresēt uzņēmējus, kas varētu nodrošināt lielāku darba vietu skaitu, ieguldīt daudz lielākas investīcijas, nonākam pie problēmas, ka Valmierai ir ļoti ierobežota teritorija. Pašvaldībai patiesībā ir tikai viens, piecus hektārus liels, uzņēmējdarbībai piemērots zemes gabals. Pārējie varētu ieinteresēt tikai pavisam nelielu ražotņu attīstītājus. Ir, protams, brīvas privātās teritorijas, taču nevaram būt pilnībā pārliecināti par to īpašnieku plāniem. Jārēķinās arī, ka ģeopolitiskā situācija jebkurā brīdī var kardināli mainīties, tāpēc pašvaldība uzskata, ka jāpaļaujas uz savām iespējām.
Otrdien Valmieras iedzīvotājiem, kam ir interese par to, kas notiks, 1. janvārī arī mājsaimniecībām pilnībā atverot elektroenerģijas tirgu, kā arī kas veido elektrības, siltumenerģijas, ūdens cenu, apmeklējot Regulatora reģionu dienu pasākumu (vienlaikus tā bija iespēja no iekšpuses aplūkot Vidzemes Augstskolas jaunā Inženierzinātņu fakultātes korpusa telpas), bija iespēja uz šiem un citiem jautājumiem iegūt atbildes no Regulatora, Ekonomikas ministrijas, Sadales tīklu, Patērētāju tiesību aizsardzības centra pārstāvjiem, dabā iepazīties un arī noslēgt līgumu ar brīvā tirgus elektroenerģijas potenciālajiem tirgotājiem.
«Tāpat kā Rīga nekad nebūs gatava, arī mēs,» tā interneta vietnes historia.lv veidotāji valmierieši Valters Grīviņš un Gints Ērglis. Šīs vispārējās un vietējās vēstures materiālu digitālās krātuves sākotnējais variants interesentiem bija pieejams jau labu laiku, taču pēc zināma apsīkuma lieliskā ideja no jauna atdzimusi jaunā kvalitātē 2012. gada nogalē, kad grupiņa aizrautīgo — Vilnis Strods, Valters Grīviņš un citi — vienojās par digitālās krātuves atjaunošanu mūsdienīgākā variantā, arī kā novadpētnieku sadarbības platformu, kas ļautu vietējās vēstures un novadpētniecības materiālus gan vairāk apkopot, gan plašāk izmantot.