Līdz startiem Rio olimpiskajā BMX trasē viņus abus Latvijā kādos BMX mačos vairs nesatiksim, puiši aizņemti intensīvos treniņos, tāpēc viņpiektdien izmantoju iespēju parunāties ar abiem Valmieras olimpiešiem Avotu trasē. Tur bija gan divkārtējais olimpiskais čempions MĀRIS ŠTROMBERGS, kurš atbrauca, nobrauca un uzvarēja pašmāju olimpiādē, gan arī otrs mūsu valsts Rio olimpiskās BMX komandas dalībnieks EDŽUS TREIMANIS, kuram starts Latvijas olimpiādē sagatavošanās ciklā nebija paredzēts.

Aizvadītās nedēļas nogalē Jelgavā Zemgales Olimpiskā centra trasē notika Latvijas jauniešu un pieaugušo čempionāts BMX, kurā veiksmīgi starti izdevās «Tālava/VBSS» sportistiem. B15 konkurencē ātrākais bija Edvards Glāzers, bet čempiones kreklu sieviešu elites ieskaitē saņēma Sandra Aleksejeva. Savukārt Lelde Šuma meiteņu junioru grupā ieguva 3. vietu; par uzvarētāju kļuva Vineta Pētersone, bet otrā bija Vanesa Buldinska. Elites vīru konkurencē par Latvijas čempionu kļuva Kristens Krīgers.

Tikai šonedēļ, kad ceļu būvdarbu sezona jau pilnā sparā rit vismaz divus mēnešus, Valmierā sākas pietiekami vērienīgi un izpildījumā gana sarežģīti Georga Apiņa ielas rekonstrukcijas darbi. Aizkavēšanos izraisīja iepirkuma konkursa rezultātu, kur par uzvarētāju tika atzīts uzņēmums Ceļu pārvalde, apstrīdējums. Kāds no konkurentiem, neriskējot sūdzības atteikuma gadījumā pilnīgi ne ar ko, norāva stopkrānu procesam, kas turpināsies ar uzvarētājam ļoti nepatīkamu pāris mēnešu nobīdi laikā.

Nu jau gan oficiāli, gan vēl ne gluži oficiāli  pasākumos par Valmieras himnu piesaka Georga Dovgjallo «Dziesmu par Valmieru» ar īpaši uzrunājošām Hermaņa Paukša dzejas rindām: Man gods par kreklu tuvāks/Un brīvība par godu./Stāv pāri visam Valmiera/Ar Gauju līkumotu.

Valmieras rūpnieciskajā kvartālā starp Valmieras stikla šķiedru un dzelzceļu jau mēnesi čakli strādā ceļu būvnieki — ar ģenerāluzņēmēja SIA Limbažu ceļi un limbažnieku palīgu Smiltenes SIA 8CBR un Valmieras SIA Woltec kopdarbu šeit tiek realizēts visai komplicētais Cempu ielas rekonstrukcijas projekts. Tā īpašā rozīnīte ir pagājušā gadsimta astoņdesmitajos gados pēc kaut kur PSRS ceļu būves projektu institūtos tapuša tipveida projekta būvētā rotācijas apļa pārbūve atbilstoši mūsdienu transporta plūsmas, kā arī kājāmgājēju un velobraucēju prasībām.

Valmieras pašvaldībā otrdien sveica pilsētas komandas sportistus un trenerus par uzrādītajiem augstvērtīgajiem rezultātiem Latvijas IV olimpiādē.

Divas nedēļas — piecas dienas veltot kopīgās skautu nometnes aktivitātēm — Kocēnu 38. skautu vienība uzņēma draugus  skautus un gaidas no Herningas Dānijā. Otrdien pavakarējuši pie kopīgā nometnes ugunskura, baudot katra paša izcepto skautu maizīti, dāņu bērni ar saviem skolotājiem vakar devās uz Rīgu, lai braucienu noslēgtu ar atpūtu Meža kaķos, Rāmkalnos, iepazītu Rīgu.

ANTA GAILIŠA un UĢIS GRUZĪTIS Kocēnu «Jauncimpēnos» ir ienācēji no Inčukalna, kur  nonākuši pie secinājuma, ka māja par lielu, bet zemes par maz. «Nolēmām, ka esam vēl gana sprauni, lai atnāktu uz laukiem un iekoptu kādu viensētu. Abi esam vidzemnieki — Uģis no Cēsīm, es no Limbažiem, tāpēc jaunu dzīvesvietu meklējām Vidzemē, tuvāk vecākiem,» stāsta Anta.

2013. gada nogalē tika uzsākts jaunradītu un īstenotu studentu biznesa projektu konkurss «Radām novadam». Konkursa mērķis bija dot iespēju apliecināt sevi Latvijas studentiem un viņu pārstāvētajām augstskolām, izstrādājot un īstenojot dažādus biznesa projektus Latvijas novados. Konkursā studentu komandām divu gadu laikā, realizējot biznesa idejas, bija jārada pēc iespējas lielāka ekonomiskā vērtība, radot jaunas darbavietas, piesaistot investīcijas, vienlaikus veicinot ekonomisko un sociālo attīstību šajos novados.

Viņnedēļ piektdienā Rūcamlapa, pateicoties CSDD Valmieras nodaļas priekšnieka Valda Stiģa gādībai, piedalījās atjaunotā Rīgas Motormuzeja atklāšanā. Nebūs pārspīlēts, ja teikšu, ka tas bija Eiropas mēroga notikums, jo līdzīgas ekspozīcijas Vecajā kontinentā nav. Burtiski piecas minūtes pirms lentes griešanas ceremonijas stāvlaukumā blakus muzejam, kur uz svētku parādi bija sabraukuši vairāk vai mazāk antīku divu, trīs un četru riteņu spēkratu īpašnieki no Latvijas un arī tuvējām ārvalstīm,  izdevās aiz pogas noķert tās dienas laikam jau laimīgāko cilvēku. Lūk, ko ekskluzīvā intervijā Rūcamlapai pastāstīja Rīgas Motormuzeja direktors AIVARS AKSENOKS.