Piekritīsiet, ka, dodoties pa mūsu reģiona lauku ceļiem, nevar nepamanīt pašlaik skaisti sazaļojošos jaunos rapšu sējumus, un tā vien liekas, ka to šogad ir stipri vairāk nekā pērn. Vai tā? «Liesma» šo jautājumu uzdeva Vidzemes un Latgales graudkopības lielākā kooperatīva «VAKS» komercdirektorei un agronomei ZINTAI JANSONEI. Lūk, ko uzzinājām!
«Ko darīt pēc skolas?» — atbildi uz šo jautājumu meklē skolēni un viņu vecāki. Pirmdien pie Valmieras Kultūras centra informatīvā pasākumā stāstīja un rādīja, cik daudz interešu izglītības iespēju piedāvā mācību iestādes Valmierā.
Zemkopības ministrija aicina ikvienu interesentu apmeklēt vienu no Latvijas simtgades lielākajiem notikumiem Rīgā «Lauki ienāk pilsētā» sestdien, 8. septembrī, 11. novembra krastmalā no pl. 10 līdz 20.
Apstiprināta Zemkopības ministrijas sagatavoto traktortehnikas vadītāja tiesību iegūšanas un atjaunošanas, kā arī traktortehnikas vadītāja apliecības izsniegšanas, apmaiņas, atjaunošanas un iznīcināšanas kārtība. Noteikumi sagatavoti, atsaucoties lauksaimnieku un mežsaimnieku ierosinājumam vienkāršot traktortehnikas vadītāja apliecības iegūšanu, tādējādi arī samazinot vadītāja apliecības iegūšanas izmaksas.
Tieši pirms jaunā mācību gada sākuma (no 28. augusta līdz 2. septembrim) astoņi Valmieras Pārgaujas ģimnāzijas skolēni un divas skolotājas devās uz Norvēģiju, lai kopā ar Bjornegardas skolas skolēniem, viņu pedagogiem un vecākiem iekarotu Besseggen virsotni (1743 m). Lai arī tas nav Norvēģijas augstākais kalns, toties popularitātes ziņā tas noteikti ir pirmajā vietā, jo ceļotājus valdzina ar gleznainām kalnu un ezeru ainavām.
Visu pagājušo nedēļu Valmieras Jauniešu centrā (VJC) «Vinda» norisinājās atvērto durvju dienas ar mērķi bērnus un vecākus iepazīstināt ar pieejamajām nodarbībām, sniegt informāciju par neskaidrajiem jautājumiem, kā arī iepazīstināt ar pulciņu ikdienu.
Kārtējo SynotTip futbola Virslīgas spēli VALMIERA GLASS VIA otro nedēļas nogali pēc kārtas aizvadīja Rīgā, šoreiz Skonto stadionā tiekoties ar Riga FC. Šīs cīņas liktenis izšķīrās vien spēles pēdējā ceturksnī, kad laukuma saimniekiem izdevās gūt trīs bezatbildes vārtus.
Kad rudens Latvijas dabas ainavas izkrāso neiedomājamākos toņos, ar izteikti taisnām līnijām tajās atkal iezīmējas baronu un muižkungu atstātais mantojums — alejas. Tās stādītas uz muižām, medību pilīm un šodien pat vairs neizskaidrojamām vietām. Ar alejām Latvijā savā laikā ienāca dažādas svešzemju koku sugas. Tā vai cita iemesla dēļ (sevišķi gados, kad aleju stādīšana vairs tikpat kā nenotiek) 60 no senajām alejām ir ieceltas dabas pieminekļu kārtā. Tuvējie (bijušajā Valmieras rajonā) šādi dabas pieminekļi ir Bauņu muižas aleja, Dikļu muižas aleja, Lizdēnu lapegļu aleja, Mazsalacas Parka ielas aleja, Podzēnu aleja, Rencēnmuižas ozolu aleja.
Pēc piecām nedēļām vēlēšanu teātris būs izspēlēts, atliks vien sadalīt galvenās lomas nākamajiem četriem gadiem. Atmaskojumu vētras būs rimušas, un reti kuram no ievēlētajiem joprojām nebūs vienalga, kā turpināsies elektroenerģijas obligātā iepirkuma komponentes jeb OIK sāga, maksātnespējas administratoru (ja vien kādu no viņiem atkal — ptu, ptu, ptu — nenošaus) patvaļas ierobežošana, kā arī to, kas notiks ar čekas maisu saturu vai cik likumīga bijusi deputāta Askolda Kļaviņa vizināšanās uz valsts rēķina un ko par to Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja vadītājs Jēkabs Straume teicis premjeram Mārim Kučinskim.
Ik reizi, kad Saeimā sākas diskusijas par to, vai kalendārā iekļaut vēl kādu dienu, kuru iezīmēt sarkanā krāsā, vai vienkārši kādu īpašu iemeslu dēļ izsludināt valstī brīvdienu, sākas diskusijas, cik lielus zaudējumus šī brīvlaišana nesīs ekonomikai. Vai, cik un vai tiešām dubultā maksās darba devējs tiem, kas šajās izsludinātajās brīvdienās strādās.