Turpinās skandāls ap kukuļņemšanā aizdomās turētā Latvijas Bankas (LB) prezidenta Ilmāra Rimšēviča atrašanos šajā amatā. Vēl marta otrajā pusē viņa advokāti vērsās ar prasību Eiropas Savienības (ES) Tiesā par nelikumīgu amata pilnvaru ierobežošanu, bet nupat savus pārmetumus Latvijai par šo jautājumu izteica arī Eiropas Centrālā banka (ECB), kuras Padomes loceklis ir Rimšēvičs.
Kemerovas traģēdija ir jau pagājībā. Protams, ne krievu cilvēkiem, kas tirdzniecības centrā notikušajā ugunsnelaimē zaudēja tuviniekus, ne tiem desmitiem ģimeņu, kas būtībā bija tuvu prāta aptumsumam, jo noskatījās, kā dūmos nosmok un sadeg viņu bērni, bet gan jau lielvara pamazām visu liek dziļākajos plauktos, kurus labāk nekustināt.
Šodien sākas un līdz 22. maijam lauksaimnieki varēs pieteikties platību maksājumiem, iesniedzot Vienoto iesniegumu. Pēdējā diena, kad atbalsta maksājumiem vēl varēs pieteikties, bet jau ar kavējuma sankciju, ir 15. jūnijs, bet tad, kā zināms, atbalsta apjomam tiks piemērots 1% samazinājums par katru nokavēto darba dienu. Pieteikties platību maksājumiem var elektroniski Lauku atbalsta dienesta Elektroniskajā pieteikšanās sistēmā.
Šonedēļ no 9. līdz 15. aprīlim Valmierā notiek restorānu nedēļa, kas ir Centrālā Baltijas jūras reģiona pārrobežu sadarbības programmas 2014. — 2020. gadam līdzfinansēta projekta «Hanzas vērtības ilgtspējīgai sadarbībai» sastāvdaļa.
Nesen norisinājās Valmieras Attīstības aģentūras (VAA) rīkotais pasākums «Jauniešu iedvesmas forums», kur ikviens varēja uzzināt — profesija ir apzināta izvēle vai likumsakarība. Pasākumā piedalījās personības, kas saistītas ar Valmieras apkārtni: Ieva Stīpniece, viesmīlības eksperte, SIA «Valmiermuižas alus», Mārtiņš Sausais, Siguldas bobsleja trases ledus meistars, Kārlis Arnolds Avots, jaunākais štata aktieris Latvijā (VDT), Kitija Role, radošā uzņēmēja, zīmola «Zvēru dārzs» radītāja; Sandis Zolmanis, hokeja meistars; Karlīna Latsone, garšu meistare, grāmatas «Kā mēs ēdam Latvijā» autore. Viņi dalījās ar aizraujošiem stāstiem, kā nonākuši līdz profesijai, kuru patiesi mīl.
Jaukā gaisotnē koncertzālē «Valmiera» tika aizvadīta Latvijas Okupācijas muzeja rīkotā konkursa «Cilvēki — Latvijas novadu dārgumi» otrā kārta. 7. — 12. klašu jaunieši tika aicināti izvēlēties un aizraujošā veidā prezentēt plašākai auditorijai stāstus par mazpazīstamiem cilvēkiem, kuri devuši ieguldījumu Latvijas attīstībā.
Par Kandavas novada sociālā darba darītājiem tiek runāts jau gadiem. Viņi ir pozitīvais piemērs, kā jautājumus risināt, bet viņu piemēram sekots slinki.
Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcija (VBTAI) nākusi klajā ar ziņu, ka arvien retāk bez bioloģisko vecāku gādības palikušie bērni nonāk bērnunamos. Kad jāizvēlas ārpusģimenes aprūpes forma, tad atbildīgās institūcijas biežāk raugās aizbildņu un audžuģimeņu, nevis sociālo centru virzienā, kur kādreiz bērns valsts vai pašvaldības aprūpē tika nodots nevis uz nedēļām vai mēnešiem, bet gadiem.
Bieži šausmināmies par laika apstākļiem, par ziemas neatkāpšanos un sniegu maijā. Rodas jautājums — kāpēc ir radušās pārmaiņas dabā? Atbilde esam mēs paši, jo cilvēka saimnieciskās darbības, piemēram, mežu izciršanas, akmeņogļu un naftas produktu sadedzināšanas, transporta, rezultātā ir mainījies klimats.
Piektdienas vakarā, kad kārtīgs saimnieks pastaigā devās bez suņa, vairāki desmiti valmieriešu, spītējot draņķīgajiem laika apstākļiem, bija ieradušies pie Kultūras centra, lai vērotu šīgada Mākslas dienu atklāšanas priekšnesumu. To pie ēkas otrā stāva krāsaini izgaismotiem logiem sniedza horeogrāfes Lindas Mīļās sagatavotie dejotāji, kas ierastos skatuves dēļus bija nomainījuši pret palodzēm. Pirms vēl uz Kultūras centra sienas sāka pulsēt sirdspukstu mozaīka, daļa deju grupas devās tuvāk tautai un, aplausu sveikti, uzstāšanos noslēdza brīvā dabā, slapja sniega un vēja glāstos.