Aprit 100 gadi kopš Latvijas Republikas proklamēšanas, un tas šo gadu padara mazliet svinīgāku un īpašāku. Vislatvijas Dziesmu un deju svētki ir izcilākais kultūras meistardarbs, kas izturējis laika pārbaudi. Tie ir kļuvuši par nacionālas un starptautiskas nozīmes notikumu, kas sauc kopā un saliedē latviešus no visas pasaules, vieno dažādas paaudzes. Svētku galvenā vērtība ir cilvēki, tāpēc aizsākta jauna iniciatīva — izraudzīties Dziesmu un deju svētku vēstnešus. Beverīnas novadā par to kļuvis AIVARS MIRUŠKINS, kura ģimenē dejo trīs paaudzēs.

«Rutku» mājās kā vienmēr mūs sagaida smaidīgā saimniece VALDA RUTKA. Viņas dārzā skaisti uzziedējis laškrāsas rododendrs, kas piemājas pagalmu daiļo jau teju 50 gadus. Dārza karalis, par ko var priecāties viss Beverīnas novads.

Mūrmuižā tradicionāli norisinājās vērienīgās sporta spēles visai ģimenei «Auto-Moto-Velo». Visas dienas garumā pasākuma apkārtnē vadīja patīkama un sportiska gaisotne, kas pulcēja interesentus dažādās vecuma grupās. Kopumā svētkos 923 dalībnieki pildīja uzdevumus 15 disciplīnās un palīdzēja 50 brīvprātīgie, kas tiesāja un veica citus darbus pasākuma norisē.

Valmierā notika Latvijas Nedzirdīgo savienības 22. amatiermākslas festivāls «Stūru stūriem tēvu zeme».

Vidējās paaudzes deju kolektīvam Agrā rūsa šī bijusi aktīva sezona. «Mēs esam dejojuši dažādos sadraudzības koncertos Latvijā, kā arī apciemojām Lietuvas draugu kolektīvu jubilejas pasākumā, turklāt mēģinājumi vēl turpinās — gatavojamies dalībai XXVI Vispārējos latviešu Dziesmu un XVI Deju svētkos,» saka deju kopas Agrā rūsa vadītāja Baiba Ķirse. Valmieras deju apriņķa skatē, kas norisinājās 14. aprīlī, Agrā rūsa ieguva augstāko rezultātu savā grupā. Gatavošanās skatei noritēja intensīvi, ar neskaitāmiem mēģinājumiem, kuru laikā tika ieguldīts pamatīgs darbs. Runājot par to, kas ir Agrās rūsas panākumu atslēga, kolektīva vadītāja skaidro: «Tā nav plika nodejošana, soļu atrādīšana, bet dejošana ar prieku un no sirds — sev, partnerim, kolektīvam un skatītājam.»

Līdz 28. jūnijam Valmieras Kultūras centrā apskatāma Māra Pladara mākslas darbu izstāde.

Šī Rūcamlapas intervija tapa pavisam spontāni nesen notikušajā Vidzemes Uzņēmēju dienu 2018 izstādē. Viss sākās ar to, ka ieraudzīju Rīgas ielas malā zālienā stāvošu spoži baltu Mercedes kupeju no... Japānas. Šajā valstī, kā zināms, ir angliskā kreisās puses satiksme, tāpēc loģiski, ka stūrei vajadzētu būt labajā pusē. Taču nē! Šo un citus jautājumus palīdzēja noskaidrot runīgs vīrs VILMĀRS MILLERS, portāla e-mobile.lv dibinātājs un īpašnieks.

Maija beigās Rīgā tika nogalināts viens no valsts ietekmīgākajiem maksātnespējas administratoriem Mārtiņš Bunkus, kura slepkavība daudziem atsauca atmiņā bēdīgi slaveno pagājušā gadsimta pēdējo desmitgadi, kad attiecību skaidrošana ar dažādu ieroču palīdzību bija plaši izplatīta parādība.

Kamēr citās pilsētās, gaidot Latvijas simtgadi, tiek mastos celti milzu karogi, lai iedzīvotājos vairotu patriotismu un lepnumu par savu valsti, Valmieras mērs Jānis Baiks intervijā Liesmai aprīļa beigās atklājis, ka pie mums šāda karoga nebūs, jo tas izmaksājot tik dārgi, ka par trīskārt mazāku summu iespējams noasfaltēt 5 km celiņu pilsētas namu iekšējos kvartālos. Neko teikt — praktiska pieeja, jo karogs balotu saulē un plandītos vējā, tāpēc ik pa brīdim būtu jāmaina, un tas prasītu arvien jaunus un jaunus izdevumus. Toties tāds noasfaltēts celiņš var kalpot gadu desmitiem, neprasot nekādus papildu ieguldījumus, jo turpmāk par to uzturēšanu rūpēsies pateicīgie pagalmu izmantotāji.

«Ir aizgājis par tālu,» komentējot 30. un 31. maijā Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēdē runāto un lemto, teikusi Inga Akmentiņa-Smildziņa, kura vada Latvijas vecāku organizāciju «Mammamuntetiem.lv». Viņa rakstījusi savu viedokli publiskā vēstulē Latvijas medijiem.