Jau 17. reizi notika Eustory un Vēstures skolotāju biedrības rīkotais skolēnu pētījumu konkurss «Vēsture ap mums» par tēmu «Darbs dara darītāju». Tas tika veltīts būtiskam ikdienas dzīves aspektam — darbam. Pasaulē ir daudz profesiju, taču katram cilvēkam ir stāsts par savu ceļu uz to. Pētījumu mērķis bija veicināt Latvijas vēstures izzināšanu, jauniešiem apzinot un analizējot vēstures avotus un izstrādājot avotu pētījumā balstītu patstāvīgu darbu. Konkursa dalībniekiem vajadzēja atrast un izpētīt vēstures avotus par dažādām profesijām un darba vietām: dokumentos, vēstulēs, atmiņās, fotogrāfijās, sadzīves priekšmetos, ģimenes relikvijās, kā arī vēstures literatūrā.

Katra jauna gada sākumā masu medijos ir informācija par uzņēmumiem — lielākajiem nodokļu maksātājiem, to finansiālo atbalstu dažādām struktūrām vai institūcijām, kā arī, protams, investīcijām. Līdzīgi ik pa laikam varam lasīt kāda veiksmīga uzņēmēja biznesa veiksmes stāstu vai gluži pretēji — uzzināt par kārtējā uzņēmuma maksātnespēju vai bankrotu un no tā par izrietošajām sekām varam tikai iedomāties, piemēram, darbinieku atlaišana un līdz ar to ne tikai materiālais, bet arī garīgais diskomforts.

No 1. jūlija Valmierā stāsies spēkā jaunā suņu reģistrācijas pazīšanas zīme — oranžas krāsas žetons. Sunim atrodoties publiskās vietās, žetonam jābūt piestiprinātam pie suņa kakla siksniņas. Žetons apliecina, ka mājdzīvnieks ir reģistrēts Valmieras pilsētā un ka īpašnieks ir veicis ikgadējo suņa turēšanas nodevas maksājumu — 12 eiro par suni.

«Amerika ir ļoti pašpietiekama valsts, tāpēc amerikāņi ir individuālisti. Viņi nav kaimiņi, kam palūgsi puķes aplaistīt, tāpēc mēs, kas tur esam no austrumu bloka, vairāk turamies kopā,» saka Valmieras meitene ALISE ZARIŅA, kura dažu gadu laikā paspējusi dzīvot un strādāt ASV lielākajās pilsētās, kā arī Londonā.

2017. gada pašvaldību vēlēšanas noslēgušās, rezultāti zināmi. Daudziem gandarījums, daudziem šoks par neveiksmi. Tā Rīgā pietrūka tikai viena procenta vēlētāju atbalsta, lai galvaspilsēta tiktu pie cita mēra. Bet tā vairāk ir rīdzinieku problēma.

Cilvēka dabā ir gaidīt, sastapties ar ko jaunu, neredzētu, piedzīvot kādu radošu uzplaiksnījumu. Un vasara ar savu košumu domās, darbos un radošajos lidojumos ir tam kā radīta. Pēdējos gados ļoti iecienīti ir pilsētu svētki, atklājot arī jaunas nianses to svinēšanā un izmantojot konkrētās vietas vienreizējās iespējas. Lai atceramies kaut vai svecīšu plostus Gaujā, Dzirnavu ezeriņa vakara mūziku utt.

Ir labi, ka uzņēmumi Latvijā arvien vairāk pievēršas eksportam. Skaidrs, ka ar eksportu ir saistīti vairāk riska faktoru nekā ar pārdošanu iekšzemes tirgos. Taču, ja ir zināmi eksporta galvenie riska faktori, tad var vēl labāk palielināt eksportu.

Aizvadītas vietējo pašvaldību vēlēšanas. Latvijā par saviem izvēlētajiem deputātu kandidātiem nobalsojuši 50,41% balsstiesīgo pilsoņu, attiecīgi Vidzemē — 49,5%.

Baznīcu nakts ir gaidīts kultūras notikums, kas kristīgo draudžu baznīcās parasti noris vasaras sākumā — jūnijā. Baznīcās šajā laikā interesenti var iepazīt kultūras un garīgās vērtības, var ieklausīties garīgajā mūzikā, klusumā, lūgšanās un pārdomās kopā ar Dievu.

Šī gada pavasarī pēc biedrības Latvijas ceļu būvētājs pasūtījuma aptauju Latvijas iedzīvotāju vidū veica tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS. Tajā piedalījās 1005 pastāvīgie valsts  iedzīvotāji vecumā no 18 līdz 74 gadiem.