Trīs dienas Valmieras 2. vidusskola uzņēma starptautiskā projekta Erasmus+ partnerskolu skolēnus un viņu skolotājus no sešām valstīm.

Kā solīts, «Liesma» turpina aizvadītajā trešdienā sākto un vienlaikus noslēdz ieskatu amatpersonu (šoreiz novadu pašvaldību domju priekšsēdētāju un viņu vietnieku) deklarācijās par 2015. gadu.

Virspusīgi šķiet, ka kaut ko darīt no brīva prāta nozīmē pastrādāt bez samaksas, taču būtība ir dziļāka, jo lieta nav peļņā, bet laika un prasmju ziedošanā.

Stāsts ne tikai par Saeimas pozīcijas partijas Vienotība līderes Solvitas Āboltiņas pagājušajā nedēļā kardināli mainīto matu griezumu, no elegantajām cirtām pārejot uz fifīgi īsu, īsti pavasara draiskajam vējam atbilstošu matu sakārtojumu. Eh, ja ar partiju viss būtu tik vienkārši kā ar frizūru!

Šo jautājumu uzdevu jau publikācijā, rakstot par to, cik dramatiski pieaug pacientu rindas uz valsts apmaksātu pakalpojumu pieejamību. Vidzemes slimnīcā pacienti ir neapmierināti, jo  gaidīšana ilgst divus, trīs mēnešus,  bet valsts apmaksāta konsultācija vadošajos Rīgas stacionāros, arī Bērnu klīniskajā slimnīcā jāgaida pat pusgadu. Aiz muguras arī tas periods, kad varēja teikt: turīgie izmantos privātās klīnikas, pārējiem tad paliks tas, ko var garantēt valsts. Ja valsts bērnam speciālista konsultāciju garantē pēc septiņiem mēnešiem, tad arī pats trūcīgākais vecāks jau sen būs atdevis pēdējo kreklu, lai tomēr noskaidrotu: ir par bērna veselību mati jāplēš vai šos pārdzīvojumus var  aizmirst? Slimnīcu vadītāji atzīst, ka rinda, kas ilgāka par diviem, trim mēnešiem, nefunkcionē, jo cilvēki vai nu aizmirst par pieraksta laiku, vai sen sameklējuši kādu privātpraksi, kur veselība pārbaudīta. Tas nozīmē, ka piespiedu kārtā pacientiem jāieskatās maksas pakalpojumu cenrādī.

Vēl viena ziema ar embargo negatīvo ietekmi uz piena lopkopību ir aizvadīta. Klāt pavasaris un diemžēl arī tam raksturīgās problēmas. Arī Vidzemē ir sākusies sēja. Un tas nozīmē, ka daudzviet lauksaimnieki pašlaik ir spiesti sargāt savus sējumus. Tā nu arī es pašlaik, saņemdama «Liesmas» telefona zvanu, stāvu liela lauka malā un ar bažīgu skatu pavadu kārtējo gājputnu kāsi. Lielākā daļa cilvēku gājputnu atgriešanos sagaida ar prieku, bet Latvijas graudaudzētājiem tie pēdējos gados sagādā arvien vairāk uztraukumu un arī zaudējumu, jo gājputni posta gan zālājus, gan arī labības laukus. Es pašlaik varu atviegloti uzelpot, jo šis kārtējais prāvais zosu bars neizvēlējās nolaisties mūsu laukos, bet to izdarīja kaimiņa teritorijā. Šopavasar no saviem ziemājiem jau vismaz trīs reizes ir nācies dzenāt ēdelīgo putnu barus prom. Nekur tālu jau tie nelaižas — riņķo no viena kaimiņa laukiem uz citiem. Tik lieli un tik nekaunīgi putnu bari nekad agrāk nav bijuši. Kur lauks ir mitrāks, tur parasti ir 100% sējumu postījumi, faktiski viss darbs pa nullēm, jo zosīm mitrumā patīk arī gulšņāt, tādēļ tādi lauki paliek pilnībā izārdīti. Tur, kur sausāks, zosis ziemājiem noēd visu zaļo masu, tādēļ tādiem sējumiem parasti ir 50 — 60 % ražas zudumi.

Ar Kocēnu «Rubenes» dāmu pārliecinošu uzvaru finālā «Arēnā Rīga» pret Rīgas FK «NND» (6:1) noslēgusies ELVI florbola līgas 2015./2016. g. sezona. Kluba pastāvēšanas vēsturē šis ir jau devītais izcīnītais valsts čempionu tituls.

Labdarības biedrībā «Kristīgais žēlsirdības centrs» notika pasākums «Brašo pīrāgu parāde».

Melnā statistika. Brīvdienās reģiona pārvaldes teritorijā reģistrēta informācija par 279 gadījumiem, kad iedzīvotāji pēc palīdzības vērsušies policijā vai konstatēts, ka noticis noziegums. Bija 30 noziedzīgi nodarījumi pret īpašumu, 32 pret personas dzīvību un veselību, 71 pret sabiedrisko kārtību. Reģistrēta informācija par 24 ceļu satiksmes negadījumiem, no kuriem 6 (Beverīnas,Varakļānu, Amatas, Valkas, Limbažu novadā) cietuši 11 cilvēki. Par administratīviem pārkāpumiem sastādīti 263 protokoli, tostarp par ātruma pārsniegšanu 117. Reģistrētas 56 ugunsnelaimes, tajā skaitā 44 kūlas degšanas gadījumi.

Piektdien Liesma pabija jau tradicionāli plašākajā lauksaimnieku, mežsaimnieku un komunālās saimniecības darbinieku tikšanās vietā Rāmavā, kur kopējo pavasara lieltirgus atmosfēru kolorīti arvien papildina  amatnieki, mājražotāji un stādaudzētāji. Vienvārdsakot, arī šogad — jau 24. reizi — te viss notika uz to labāko!