Dzeja neiznīkstot. Vakar bija līdzīgi: rīta šaubas par to, vai arī šogad Raiņa dienās izdosies jaukā tradīcija pašiem rakstīt dzejoļus uz asfalta, ap vienpadsmitiem bija izkliedējis vējš un aizdzinis lietus mākoņus projām. Lietus vīriņam neizdevās, toties Valmieras Valsts ģimnāzijas puišiem un meitenēm gan: pilsēta pusdienlaikā bija dzejoļu pilna!
Ministru prezidentam šī vasara nav bijusi vienkārša, jo viņa vadītās valdības ministri garās un sarežģītās sarunās ar sociālajiem partneriem meklējuši un atraduši kompromisus jaunās nodokļu paketes izveidošanai. Protams, ne viss galā sanācis gluži tā, kā gaidīts, taču labāk tā kā nekā. Mazsalacā Liesmai par to savu redzējumu izklāstīja Ministru prezidents MĀRIS KUČINSKIS.
2017. gada 5. septembra Ministru kabineta sēdē tika izskatīts darba kārtības punkts, kas paredz ietaupīto līdzekļu pārdali no budžeta apakšprogrammas Iemaksas Eiropas Kopienas budžetā uz Satiksmes ministrijas budžeta programmas 31.00.00 Sabiedriskais transports apakšprogrammām. Kopumā tiek pārdalīti 19046489 eiro.
Latvijas atjaunotās neatkarības gados it kā realizēti simtiem dažādu sabiedrības integrācijas projektu, gan jau dažs labs šī procesa pieskatītājs paguvis tīri labi uzvārīties ar čaklas strādāšanas imitēšanu. Lai ko rakstītu dažādos integrēšanas naudas tēriņu pārskatos, situācija šajā jomā mūsu valstī joprojām tāda, kā nu ir... Informatīvās telpas latviešiem un krievu valodā runājošajiem reāli divas un visai dažādi pozicionētas, joprojām Latvijā apritē divu veidu pases — pilsoņu un nepilsoņu.
Šovasar vairāki pilsētnieki, apbraukājot Latviju, izbrīnā vaicājuši: kādēļ tīrumos tagad aug tik daudz lauku pupu? Izrādās, viņi neko nav dzirdējuši ne par ES zaļināšanas nosacījumiem, ne arī par pupām kā vērtīgu kultūraugu sekas maiņai un zemes ielabošanai. Bet tāds nu reiz ir pilsētnieks, viņu interesē galvenokārt tikai jebkuras lauksaimniecības nozares gala iznākums — pārtikas produkts lielveikala plauktā. Taču ražotājiem nu par vēl vienu galvassāpi vairāk.
Vasara un precību mēnesis augusts nu jau ir aiz muguras. Lai arī vārda precības saknē ir vārds «prece», kas visticamāk nāk vēl no tiem senajiem laikiem, kad tēvs, izprecinot savu meitu, deva līdzi lielu pūru, tomēr tas nav veids, kā skatīties uz precēšanos un tai sekojošo laulības dzīvi. Vīram sieva un sievai vīrs nav nekāda prece, kuru iegādājas kā jaunu skaistu auto, bet pēc pāris gadiem, ieraugot uz ielas skaistāku, un jaunāku, tūdaļ to iekāro un dara visu, lai pie tā tiktu.
Piektdien visi draugu ceļi veda uz Rūjienu, kur Valmieras un Gīterslo reģionu ļaudis svinēja skaistas abpusējas sadarbības 25 gadus. Esiet sveicināti Rūjienā, pilsētā, kuru Latvijā pazīst kā saldējuma pilsētu, Gīterslo apriņķa landrātu Svenu Georgu Adenaueru, Latvijas eksprezidentu Andris Bērziņu, biedrības «Valmieras un Gīterslo reģionu sadarbībai» valdes priekšsēdētāju Vitautu Staņu, abu reģionu pašvaldību vadītājus, sadarbības uzsācējus un turpinātājus, atbalstītājus, kultūras un mākslas darbiniekus sveica Rūjienas novada pašvaldības vadītājs Guntis Gladkins.
Nedēļas nogalē Eiropas Kultūras mantojuma dienās mūspusē savu bagātību rādīja Kocēnu novads. Rubenes baznīca, viena no Vidzemē senākajām un kultūras apritē zināmākajām, arī šoreiz aicināja pie sevis ļaudis no tuvienes un tālienes, lai atkal godā celtu savu izcilo novadnieku Kristofu Harderu un atzīmētu Rubenes draudzes skolas nozīmi Latvijas kultūrtelpā.
Sestdien, 9. septembrī, bija noslēgums starptautiskajai pārtikas izstādei «Rīga Food 2017». Labā ziņa: pārtikas mājražotājiem no Vidzemes novadiem tā atnesa triumfu.
Kocēnietei LAURAI GAUGEREI vasarā bijis tik daudz gandarījuma un prieka brīžu!