Kad Cesvaines novada zemnieku saimniecības Kalna Kūlieši saimniekam vaicāju, kāpēc neesmu saticies ar viņa ražoto konservēto produkciju nesenajos Cesvaines novada svētkos, kur arī bija plaša gastronomiskā tēma, ANDRIS KALTONS aiz melnajām saulesbrillēm atsmej, ka viņa produkcija ikdienā cesvainiešiem pieejama pāri ielai esošajā veikalā. Te, uz letes Valmiermuižā Miķeļdienas tirgū, viņam visi konservi bundžās esot no vietējās gaļas un Peipusa zivīm, tikai tītarus esot audzējuši latvieši Anglijā.

Nē, cepurīte pilnīgi noteikti šoreiz nav balta! BAIBA ČAKSTIŅA no Lielvārdes atvedusi uz tirdziņu krāšņas tamborētas mices i mazākiem, i lielākiem nēsātājiem. Lielākoties dominē pūcītes ar lielām acīm, taču ir arī pelēkas pelītes cepurīte un vēl citas. Par tamborējumiem arī runājam.

Viņnedēļ trešdienā Burtnieku novada domes kārtējā sēdē atkal virmoja kaislības ap amatiem. Iepriekšējā tikšanās reizē domnieki bija atbrīvojuši no amata atlūgumu iesniegušo domes priekšsēža vietnieku Raimondu Indrānu, šoreiz viņa vietā tika virzīts Jānis Leitis.

Pagājušās trešdienas Burtnieku novada domes sēdē viens no svarīgākajiem lemjamajiem jautājumiem bija jaunā Nolikuma par licencēto makšķerēšanu Burtnieka ezerā apstiprināšana. Garāku diskusiju rezultātā, kur savu viedokli no copmaņu puses izteica divi pieaicinātie pieredzējušie makšķernieki Ivars Polis un Imants Saulītis, bet zvejnieku kanti turēja deputāts Anrijs Šļaukstiņš, tika apstiprināts garš un informācijas pārpilns dokuments uz 14 lappusēm. Par to nobalsoja vairākums domnieku, vienīgais pret bija Raimonds Indrāns, pamatojot savu nostāju ar to, ka šajā Nolikumā pārāk daudz grozījumu, salīdzinot ar iepriekšējo Nolikumu.

Burtnieks jau ir stāstījis, ka novada vīri pabijuši Somijā raudzīt, kā somi risina savu ezeru problēmas. Toreiz tika minēts, ka somu zvejnieki, kuri darbojas Puhajerves ezerā, gatavi ierasties un ar saviem zvejas rīkiem parādīt balto zivju ķeršanu arī Burtniekā.

Vasaras darbu sezona ceļiniekiem pamazām finišē. Burtnieku novadā šajā nozarē pazīstamākā ir Valmieras pagastā reģistrētā SIA EGU Būve, ar kuras vadītāju un īpašnieku Burtnieks tikās augustā. Uzņēmuma valdes priekšsēdētājs un, kā pats saka, atbildīgais un vienīgais darbu vadītājs EDGARS UPĪTIS stāsta par firmas darbu vakar un šodien, ieskicējot arī ne pārāk rožainās nākotnes izredzes.

Šogad 2. oktobrī tiks atzīmēta 150. dzimšanas diena dzejniekam Edvardam Treimanim-Zvārgulim — vienam no populārākajiem 19. gadsimta 90. gadu autoriem, bet mūsdienās maz zināmai personībai, kura devusi ieguldījumu gan literatūrā un populārajā kultūrā, gan Latvijas politiskajā vēsturē. Jubilejai veltītās norises apvienotas pasākumu ciklā Zvārguļa festivāls, kas notiks no 30. septembra līdz 2. oktobrim Rīgā, Cēsīs un Priekuļu pagasta Leukādijās, dzejnieka dzīves un darba vietā. Pasākumā ciklā paredzēti gan akadēmiski, gan izklaidējoši pasākumi — starptautiska starpdisciplināra konference,  dziesminieka Haralda Sīmaņa uzstāšanās ar līdz šim reti atskaņotu programmu, Zvārguļa rokkoncerts un mūsdienu dzejnieku lasījumi.

Nodibinājums Pasaules latviešu mākslas centrs (PLMC) Cēsīs šoruden piedāvā unikālu iespēju apmeklēt Jāņa Kalmītes un Leldes Kalmītes (ASV) izstādi Kalmītes stāsts. Pazīstamā izstāžu kuratore no Čikāgas Lelde Kalmīte izveidojusi plašu un iespaidīgu vizuālu dialogu starp divu paaudžu māksliniekiem. Jāņa Kalmītes gleznās iespējams saskatīt tradicionālā latviešu dzīvesveida iznīcības un pasaules uzskatu metaforas, savukārt viņa meitas Leldes Kalmītes darbi atspoguļo satraukumu par pasaules dabas iznīcību kopumā.

Valmieras Kultūras centrā 14. oktobra vakarā notiks Aijas Andrejevas koncertprogramma Soļi, kurā dziedātāja iekļāvusi populārākās dziesmas no aizvadīto desmit gadu laikā izdotajiem albumiem un singliem.

Lai gan nereti liela daļa cilvēku pat ar aci redzamas pārmaiņas savās dzimumzīmītēs uztver diezgan vieglprātīgi, melanoma ir slimība, kas joprojām ir ārkārtīgi bīstama ar letālām sekām, jo tā mēdz strauji progresēt, ātri izsējoties plaušās, aknās, un tad jau nesaukto ragaini aizdzīt prom ir ļoti, ļoti grūti.