AR GRĀMATU SĒĻU MUIŽĀ. Kamēr iepriekšējās nedēļas nogalē Rūjiena lustējās Saldējuma svētkos un Valmieru pieskandināja Vidzemes futbola svētku līdzjutēju balsis 49. Liesmas kausa izcīņā, Mazsalacas pusē, Sēļu muižā, svinēja sešpadsmitos novadu Grāmatu svētkus. Godā cēla GRĀMATU, latviešu literatūru un latvisko vārdu, pagastu un novadu bibliotekāri izmantoja iespēju iegādāt jaunumus un tikties ar autoriem, klātesošie piedalījās tradicionālajā publiskajā diskusijā par Latvijas reģionu lauksaimniecības un kultūrvides attīstību. Jāņa Līgata foto

Pirmdien, 29. maijā, no pl. 14 līdz 14.15 Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) visā Latvijā uz trim minūtēm ieslēdza trauksmes sirēnas, lai pārbaudītu civilās trauksmes un apziņošanas sistēmu — sirēnu tehnisko stāvokli, bojājumus vai traucējumus sirēnu darbībā un to skaņas signāla dzirdamību.

Medijos izskanējusi ziņa, ka finiša taisnē iegājis sarunu process, kurā iesaistījušies Latvijas piena ražotāju kooperatīvi «Piena ceļš», «Māršava», «Piena loģistika» un «Dundaga». Sarunas ir par praktiskiem risinājumiem, kā ilgtermiņā tehniski un organizatoriski uzlabot piena savākšanu, realizāciju un mazināt tā izmaksas. Dalību kopējā platformā esot nolēmuši turpināt kooperatīvi «Māršava» un «Piena ceļš», bet «Piena loģistikas» un «Dundagas» biedri nobalsojuši pret dalību tajā.

Laikam jau reti kurš no mums bērnībā nav lasījis pasakas vai arī klausījies, kad kāds tās lasa priekšā, ļaudams izdzīvot karaļu, triju tēva dēlu, meža iemītnieku vai kāda cita dzīves stāstu. Pasakas par labiem vai ne tik labiem darbiem, bet kā ir ar darbiem, kas saistīti ar aktīvu uzņēmējdarbību un beidzas ar laimīgām beigām? Manā bērnībā tādu nebija, bet skolēniem, apgūstot sociālās zinības no piektās līdz devītajai klasei, ir iespēja pašiem tādas uzrakstīt. Un ne tikai uzrakstīt, bet arī ar savu radošo sniegumu piedalīties Latvijas lielākās izglītības organizācijas Junior Achievement Latvija (JA Latvija) un Latvijas Bankas rīkotajā finanšu pratības konkursā «Biznesa pasakas».

---

Maija sākumā pāra reizes aizbraucu uz Burtnieku, lai pavērtētu, kāda ir situācija ezerā. Jāteic, ka tas vairs nav tāds ezers, kā bija pirms 33 gadiem.  Tajos senajos gados par ezeru rūpējās lielā Latvijas Mednieku un makšķernieku biedrības (MMB) Valmieras nodaļas biedru saime, kuras 36 mednieku un makšķernieku kolektīvu biedru skaits bija tuvu diviem tūkstošiem. Katram kolektīvam bija iedalīta Burtnieku, Baužu ezeru krasta un Salacas upes zona, kurā bija jāizpļauj ūdenszāles un un jāiznes krastā. Bez tam biedrības biedri kopā ar Valmieras vides aizsardzības pārstāvjiem piedalījās zivju aizsardzības reidos. Ezerā makšķerēja makšķernieki, periodiski to apzvejoja Upesciema zvejas brigāde. Lomi abām grupām bija apmierinoši. Sakarā ar nepietiekamo finansējumu zivju aizsardzības pasākumiem Valmieras MMB bija noslēgusi sadarbības līgumu ar Valmieras reģionālo vides pārvaldi un apmaksāja daļu no zivju aizsardzības pasākumos izlietotā benzīna. Tāpat nebija nekādu problēmu ar makšķernieku lomu uzskaiti. Biedrības laivu bāzēs katrs makšķernieks vienmēr ierakstīja noķerto lomu uzskaites žurnālā. Vēl tagad ir saglabāti pieci Sedas bāzes lomu uzskaites žurnāli par laika periodu no 1984. līdz 2005. gadam.

2017. gada sākumā Latvijā dzīvoja 1 milj. 950 tūkst. iedzīvotāju – par 18,8 tūkst. mazāk nekā pirms gada, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) jaunākie dati. Iedzīvotāju skaits 2016. gadā saruka par 0,97% (2015. gadā – 0,87%).

Sestdien Jelgavā norisinājās ikgadējās atklātās karatē sacensības Jelgavas Kauss 2017, kuras organizēja klubs Vitus sadarbībā ar Latvijas Karatē federāciju.

2015. un 2016. gadā Igaunija kļuva par pirmo no Baltijas valstīm, kur pēc neatkarības atgūšanas tika piedzīvota pozitīva iedzīvotāju skaita bilance: attiecīgi plusā 2600 un 1850 cilvēki. Tas galvenokārt tāpēc, ka ievērojami samazinājies aizbraucēju skaits, taču ļoti būtiska ir arī Igaunijas valdības demogrāfijas politika, kas rosina kaimiņus atļauties kuplākas ģimenes. Varam balti skaust, bet no 2008. līdz 2011. gadam igauņi pabalstus savām ģimenēm ar maziem bērniem atļāvās krietni virs OECD vidējā rādītāja! Un vēl svarīgi, ka Eurostat fiksējis Igaunijā par 20% augstāku vidējās darba stundas likmi nekā abās Baltijas kaimiņvalstīs. Kāpēc viņi var, bet mēs ne?

Vakar valstī dienas vidū atkal noskanēja trauksmes sirēnas. Atbilstoši Ministru kabineta 2007. gada 7. augusta noteikumiem 530 «Civilās trauksmes un apziņošanas sistēmas izveidošanas, izmantošanas un finansēšanas kārtība», šāda sirēnu pārbaude notiek divas reizes gadā. Visās tajās ir arī secināts, ka pārliecinoši lielākā daļa no 164 sirēnām darbojas pietiekami labi. Šādas sirēnas ir paredzētas iedzīvotāju ātrai brīdināšanai gadījumos, kad notikusi dabas vai tehnogēna katastrofa vai arī pastāv to draudi. Sirēna, lai iedzīvotājus brīdinātu tiešām par reālām briesmām, gan ir iedarbināta tikai 2005. gada aprīlī Valmierā, kad pilsētas tuvumā bija gāzesvada avārija.