Kā liecina statistika par laika posmā no janvāra līdz augustam apdrošināšanas sabiedrībā BALTA saņemtajiem KASKO atlīdzību pieteikumiem par negadījumiem auto stāvvietās, šogad par 666 negadījumiem atlīdzībās jau izmaksāti teju 300 tūkstoši eiro. Pēdējo trīs gadu laikā reģistrēti 2752 pieteikumi un atlīdzībās izmaksāti vairāk nekā 1,9 miljoni eiro.
Par iniciatīvu «Pensija bez nodokļa» ir parakstījušies vairāk nekā 10000 cilvēku, un jau drīz tā nonāks Saeimā deputātu izvērtēšanai.
Iepriekšējās nedēļas nogalē Krievijā notika šīs valsts parlamenta — Valsts Domes — vēlēšanas, kurās pat ne vienkārši vairākumu, bet tā dēvēto konstitucionālo vairākumu ieguva Krievijas prezidenta Vladimira Putina pārstāvētā un atbalstītā partija Vienotā Krievija.
Par to uz pārdomām, kas gan jau valda ilgāku laiku, pamudināja pirms dažām dienām vienā no vadošajiem Latvijas televīzijas kanāliem redzētais sižets, kurā skolēni bija nosaukti viņu īstajā vārdā, nevis nezin no kurienes jau vairākus gadus ieviestajā izglītojamie. Negribas ticēt, ka šis termins ir kārtējā Eiropas Savienības direktīva, ko mūsu ierēdņi bez mazākās acu pamirkšķināšanas steidz lietot, un ej nu sazini, kāpēc izglītojamais negaidīti ieviesās mūsu oficiālajos dokumentos... Varbūt pēc līdzības, ka ir arī apgādājamais, aizstāvamais, aizdomās turamais? Vai izglītojamais skan labāk, skaistāk, vieglāk nekā gadu desmitos ierastais skolēns? Acīmredzot norāžu devējiem tā liekas un tam ir savs pamatojums. Iespējams, ka valodnieki teiks — arī pareizāk...
Arvien vairāk starp izglītības iestādēm ir vērojama modes tendence ieviest skolas formas, kuras turklāt pretrunīgi tiek uzspiestas par obligātām. Vainīgā šajā lietā ir izglītības iestādes padome, jo saskaņā ar Izglītības likumu tā ir tiesīga lemt par apģērbu un padomes lēmums ir saistošs vecākiem. Process, kā tiek ieviestas formas, nav tiesiski nekur nostiprināts, un katra skola ievieš to pēc savas sapratnes un gribēšanas. Cik godprātīgi, tas laikam nevienam nav zināms un neviens to nekontrolē, no skolas puses nav nodrošināta informācijas pieejamība un lēmumu atklātība, viss notiek, kā saka, pa kluso zem segas.
Latvijas meži joprojām tiek piesārņoti — gan ar sadzīves atkritumiem, gan tagad, rudenī, ar pārpalikumiem no mazdārziņiem. Visvairāk cieš meži ap pilsētām un citām apdzīvotām vietām. Diemžēl nelīdz ne izliktie plakāti, ne piesārņotāju uzrunāšana pa radio un televīzijas raidījumos.
Čakam bija sirds uz trotuāra — viņa Rīgā. Vakar Valmierā dzeju uz pilsētas asfalta rakstīja ģimnāzisti un pamatskolēni.
Pa vīnogulājam drīz augs katrā piemājas saimniecībā, privātmājā, ja ir dienvidu puses siena, kur ceriem slieties, un izvēlētas izturīgas šķirnes.
Vakar iesākto tēmu par nodokļiem Liesma šodien turpina. Situācijas — esošās, brīžiem absurdās, un vēlamās, iespējams, tikai loģiskos uzņēmēju sapņos atstātās — raksturošanai Latvijā lai kalpo 13. septembrī LTRK Vidzemes reģionālās nodaļas rīkotajā diskusijā dzirdētie viedokļi lielākoties par mazo biznesu. Tajos daudz racionālu graudu, kurus tā vien prasītos iesēt Latvijas zemē, bet...
No 1997. gada Valmieras 5. vidusskolu un Halles ģimnāziju Gīterslo apriņķī Vācijā vieno sadraudzības projekti, kuros iesaistīti kā skolotāji, tā skolēni. Jaunieši pārmaiņus ik gadu piedalās nedēļas vai desmit dienu apmaiņas programmās, bet šovasar trešo reizi tika īstenots projekts, kura ietvaros Valmieras 5. vidusskolas skolēni dzīvo vācu ģimenēs un mācās Halles ģimnāzijā.