Un sniegam tur nebūs nekādas nozīmes. «Kaķu» Ziemassvētku koncerts notiks tik un tā — svētdien, 20. decembrī, pl. 16 (bez ieejas maksas), kā jau pēdējos gados ierasts, Valmieras muzeja Izstāžu namā.

Daži ieteikumi, kas pasargās jūsu mājdzīvniekus un jūs no problēmām svētku laikā.

Dzirdēju, Daigas un Māra zoodārzā atkal daudz jaunumu. Nospriedu — jābrauc skatīties. Un tiešām, kopš iepriekšējās tikšanās dzīvajā stūrītī, pareizāk sakot, dzīvajā mājā peld, lien, rāpo, lidinās, kāpelē, skraida arī dažas jaunas Dieva radībiņas.

Braucot šajā virzienā, varam pamanīt vairākas ar Latviju saistāmas vietas.Daudzi varbūt nezina, ka Valgā pie Kultūras centra parkā 2009. gadā atklāts piemineklis rakst­niekam, noveles «Tomass Nipernādijs» autoram Augustam Gailītim. Tēlnieka Jāka Soana skulptūrā attēlots šīs noveles galve­nais varonis. Rakstnieks dzimis netālu no Sangastes, tēvs bija latvietis, māte — igauniete.

«Latvieši ir čakla, draudzīga un miermīlīga tauta» — tā Baškortostānas Republikas galvaspilsētā Ufā Latvijas vēstniecei Krievijā Astrai Kurmei un viņas delegācijai tika raksturoti Baškīrijas latvieši.

Valmieriete LINDA MAURIŅA ir viena no tiem sirds gudrajiem cilvēkiem, kas paildzina bērnu ticību brīnumam. Viņa svētku laikā no Lindas pārtop par enerģisku rūķi, kurš bērnus vilina pasaku zemē.

Kad gaismiņas pakāpeniski izdeg Adventa vainagos, Rencēnu pagasta pensionāru biedrības «Sapratne» seniori sanāca kopā, lai iepazītos ar vietu, kur radies Ziemassvētku brīnums.

Camphill ciematā «Rožkalni» dzīvo desmit jaunieši ar īpašām vajadzībām. Kopā ar viņiem darbinieki un brīvprātīgie, rosoties ikdienas darbos un svētku gaidās.

ZANDA KĻAVIŅA šogad bija nominēta balvai «Latvijas lepnums».

Juka Rislaki savā rakstā «Vai tiešām visa radošā inteliģence domā tā?» (Latvijas Avīze 14.12.2015.) pauž tik lielu sarūgtinājumu un neizpratni par vairāku latviešu radošās inteliģences pārstāvju atbalstu Alvja Hermaņa viedoklim par bēgļiem Vācijā, ka «radošās inteliģences aprindas» pat ielicis pēdiņās, neslēpj sašutumu par to izteikumiem un pārmet tiem kategoriskumu, aizspriedumainību, skepsi, cinismu un antihumānismu, un izmisis jautā: vai «LA» neatrada nevienu, kas domā citādi?