Saules dzeltenais ritulis latviešiem Vasaras saulgriežu laikā jau no seniem laikiem simbolizējis sauli un pasaules veselumu, bet tikai retais zina, ka sieram Jāņu ēdienkartē ir ne vien simboliska, bet pat medicīniska nozīme. Tam pievienotās ķimenes palīdz gremošanas sistēmai uzveikt visus apēstos Jāņu nakts labumus.
Laukos, kur saimniecība, slaucamas govis, svinēšana nav iespējama vairāku dienu garumā. Svētku brīvdienas — tā ir pilsētnieku greznība, taču Līgo vakarā laukos līksmo visi. Arī šī stāsta varonis JĀNIS TAURIŅŠ no Ramatas.
Ramatas bibliotēka nupat piedzīvojusi jurģus. No kultūras centra grāmatu glabātava pārcēlusies un apmeklētājus gaida pagasta pārvaldes ēkā.
Pēc pašvaldību vēlēšanām Mazsalacas novada vadības galā būtisku pārmaiņu nav. Atkārtoti par domes priekšsēdētāju ievēlēts Harijs Rokpelnis.
Veikta Ramatas kultūras centra renovācija. Pasākumi notiks gaišākās un ērtākās telpās.
Pļaviņu novada Klintaines pagastā likteņupes Daugavas krastā, kur rūvenietis Dagnis Čākurs tagad sava Rūjienā sāktā Liepkalnu maizes biznesa turpinājumam atradis, manuprāt, pagaidām pašu karstāko vietu tieši lielceļa malā, blakus maizes ceptuvei, veikalam un kafejnīcai Daugavas pusē arī pavisam jaunas produkcijas ražotne — Liepkalnu maizes kvasa brūzis, ko gan nelielo izmēru dēļ atļaušos saukt par brūzīti. Nu, vismaz pagaidām. Kā tur viss sācies un kā tagad notiek, tādu kvasa tapšanas īso kursu, stāsta pats DAGNIS ČĀKURS:
Teātris ir pazīstams jau no antīkās pasaules, un cauri gadsimtiem, mainoties līdzi laikam, tā ir viena no tām mākslām, kas palīdz uzturēt tautas garu. Skatoties izrādi, mēs identificējamies ar iestudējuma varoņiem, un izrādē amatierteātru kolektīviem ir iespēja pateikt ko tādu, ko ikdienā grūti pateikt vai kas pat ir aizliegts. Mūsdienās sabiedrībā valda postmodernisms, un tikai ar izrādēm ir iespēja sabiedrībai palūkoties uz mūsu ikdienu no malas, neslēpjot arī negatīvo.
Šajās dienās reti kurš krāšņu ziedu apbrīnotājs, kam iznāk būt Raiskuma pusē, pabrauks garām «Jaunrūjām». Te šogad, šķiet, tieši Līgo svētkiem par godu, sācies mūsu vecmammu tik ļoti iecienīto pujeņu ziedēšanas laiks. Nu jau gan tās šodienīgi saucam par peonijām un godā ceļam jaunas selekcionētas šķirnes.
Jāņu priekšvakarā Rūcamlapas ciemiņš ir vīrs ar šo vislatviskāko un vienkāršāko stiprā dzimuma vārdu. Ikdienā vairāk pazīstams lauksaimnieku un nedaudz arī vietējo politiķu aprindās, šoreiz JĀNIS BRENGULIS runā tikai par automobiļiem un ar tiem saistītām lietām.
Raugoties uz Latvijas politiķiem, regulāri rodas aizdomas, ka krietna daļa tā dēvētās politiskās elites joprojām turpina svārstīties starp Rietumiem un Austrumiem, lai arī daļēji nepieciešamības spiesta, pie tam atklāti atzīt šādu svārstīšanos ir gatavs tikai retais.