Kāpēc sākās karš? Cik ilgi vēl jācieš Ukrainai? Jautājumi, kurus nepārstājam uzdot gada garumā. Kāds bijis šis laiks un kāds vēl mums priekšā? Kā vēsturē pētīs un vētīs 21. gadsimta karu Eiropā? Plaša tēma sarunai ar vēsturnieku, pētnieku, asociēto profesoru un Vidzemes Augstskolas padomes locekli GATI KRŪMIŅU.
Pērnajā martā Valmierā un Valmieras novadā ieradās pirmie Ukrainas kara bēgļi. Joprojām mūspusē pagaidu mājas raduši ap 300 Ukrainas cilvēku, pārsvarā sievietes ar bērniem.
Kad Mazsalacā tikāmies ar OJĀRU BEĶERI, viņš pastāstīja, ka palīdz organizēt arī dažādas lietas Ukrainas atbalstam, kā arī piegādāt tās līdz pat Ukrainai, Ļvivai. Šis būs stāsts par palīdzību.
Mazs cinītis gāž lielu vezumu – tā vēsta latviešu sakāmvārds. Nu, vismaz izkustināt, sašūpot spēj noteikti!
Valmieras Kultūras centra foajē joprojām apskatāma Tautas lietišķās mākslas studijas «Valmiera» 24 tās dalībnieču rokdarbi. Tajos koši un daudzpusīgi ir apliecinātas valmierietes ILONAS SIKTARES prasmes.
Pirms nedēļas Valmieras integrētajā bibliotēkā bija Jurģa Liepnieka grāmatas «Mans nabaga pirāts» atvēršanas svētki.
Būsim kopā līdz galam, līdz uzvarai pār Krieviju – Ukrainai sola ASV prezidents un Kongresa vairākums, NATO, ES vadība, mūsu Ministru kabinets. Vai mēs, Latvijas sabiedrība, arī esam gatavi karam, kas spēj ilgt gadiem un, baidos, varbūt pat «nebeigties nekad»?
Ir agrs rīts. Mostas pieaugušie, paver acis, saprotot, ka vēl brīdi var pagulēt. Bērni saldi sapņo. Ir parasts ceturtdienas rīts. Tu dzirdi troksni, būkšķus aiz loga un nesaproti, kas noticis...
2022. gads
• Jau no pirmās kara dienas pie Valmieras novada pašvaldības ēkas plīvo Ukrainas karogs kā solidaritātes simbols varonīgajai Ukrainas tautai.
• Valmieras novada pašvaldība jau kopš 25. februāra centralizēti organizēja informācijas apmaiņu starp palīdzības meklētājiem un palīdzības sniedzējiem, aicinot iedzīvotājus zvanīt uz kontakttālruni, pārsvarā organizējot palīdzības sniegšanu uz vietas Valmieras novadā patvēruma meklētājiem no Ukrainas.
15. februārī VSIA «Strenču psihoneiroloģiskā slimnīca» (turpmāk – Slimnīca) psihiskās rehabilitācijas komanda uzņēma slimnīcas «Ģintermuiža» rehabilitācijas kolēģus, viņu vidū bija fizioterapeiti, ergoterapeits, mākslu terapeiti, psihologs un stacionāra rehabilitācijas komandas vadītāja.