Kādā jaukā jūlija dienā, kad bija iestājies kārtējais bezlietus periods, zālienā pāris metru attālumā no mājas ieraudzīju nelielu peļķīti. Nākamajā rītā peļķīte bija lielāka un redzamāka.

Kā sagādāt visu skolai nepieciešamo? Trūcīgas, daudzbērnu ģimenes lūdz palīdzību, un atbalsta organizācijas jau to zina, tāpēc ziedojumu vākšana tiek uzsākta laikus, lai skolas laiks katrai ģimenei sāktos smaidīgi un laimīgi.

Sestdien, 10. augustā, spējot vienoties ar gražīgajiem laikapstākļiem, Rūjienā notika pirmā Hobiju diena, kas ietilpst plašajā aktivitāšu programmā, ko paredz iegūtais tituls «Baltijas jūras reģiona kultūras pērle».

Olimpiskās spēles Parīzē ir notikušas. Tās daudzi sauc par skaistākajām spēļu vēsturē. Valmierietei AGATEI CAUNEI šīs bija pirmās olimpiskās spēles, bet noteikti ne pēdējās. Agate atvelk elpu pirms nopietniem treniņiem, pirms sacensībām Eiropā, pasaulē. Drīz sāksies jaunā četrgade līdz Losandželosai.

Par Valkas novada Vijciema lauku sētu «Ziediņi» dzirdēti dažādi emociju nostāsti – vairums turp braucis rožu kolekciju vai flokšu krāsainību lūkot, bet citi tur atgriežas ar groziem pēc agrajām zemenēm vai vareniem tomātiem. Pozitīvo atsauksmju ieinteresēta, ciemos pie Valkas mākslas skolas direktores, diplomētas dārzkopības agronomes SNIEDZES RAGŽES pieteicās arī «Liesma».

Tā saka mans šodienas Vīru lietu ciemiņš JĀNIS JĒKABSONS no Salaspils. Abi satikāmies Cēsu pilsētas svētku tirdziņā Rožu laukumā neilgi pirms nopietnas vasarīgas lietusgāzes, kas gan jau būtu mūsu ceļus aizvedusi katru uz savu pusi bez garākas sarunas, kura, manuprāt, sanākusi interesanta, jo man pretī amatnieks ar nopietnu stāžu.

«Ja nezini, kurp dodies, jebkurš ceļš Tevi turp var aizvest.» (Lūiss Kerols «Alises piedzīvojumi Brīnumzemē»)

Valmieras novada pašvaldība Gaujas krasta promenādes īstenošanu sāks Gaujas labajā krastā posmā no Ziedu gravas līdz Gaujas ielai 7. Projekta «Valmieras valstspilsētas Gaujas krasta promenāde» laikā plānots izveidot pirmo promenādes posmu.

Mūsu politikā šajās nedēļās valdīja atvaļinājumu laiks, un arī Ministru prezidente devās baudīt vasaru. Savukārt Igaunijas jaunā valdība, vēl neko īsti neuzsākusi, jau saērcina sabiedrību.

Reiz klausoties vēsturnieces stāstu par Pāvila Rozīša biogrāfiju, kurā viņa veikli žonglēja ar gadskaitļiem un radurakstiem, visā tajā faktu birumā kāda epizode īpaši palika atmiņā kā grāmatā ar treknu flomāsteru iezīmēts laukums, pie kura atgriezties un vēlreiz pārlasīt, lai saprastu. Proti, Valmieras draudzes pērminderis toreizējai un vienīgajai kārtībai nepaklausīgu vīru bija apsūdzējis zirga zādzībā, kas jau tobrīd bijusi acīmredzami nejēdzīga apsūdzība, un vīrs tika notiesāts ar izsūtīšanu uz Krieviju katorgā, kas faktiski nozīmēja nāves spriedumu. Vīrs, protams, mājās vairs neatgriezās.