Visapkārt to vien var dzirdēt: «Nu tas jau ir par traku!» Jā, Dabas māte jūlijā un augustā bijusi īpaši dāsna ar nokrišņiem. Visvairāk to izjutuši zemes kopēji. Pārmērīgais mitrums ir aizkavējis graudaugu ražas novākšanu, augsnes apstrādi ziemājiem, ļoti ietekmējis novākto graudu kvalitāti, bet kartupeļu un dārzeņu raža vēl briest, gaidot savu novākšanas kārtu.
Jauniešiem bija paredzēta atsevišķa programma, aicinot viņus piedalīties diskusijās par dalību apmaiņas programmās, par studiju un prakses iespējām ārzemēs, valodu prasmju pilnveidošanu. Valmieras Jaunatnes centrā «Vinda» norisinājās radošās darbnīcas, bija ekskursijas pa pilsētu un kaimiņu novadiem, kā arī saliedējošas aktivitātes.
Braukt uz Kurzemi vai Šveici, bet varbūt abas vietas skatīt vienlaikus? Par to, ka tas iespējams, pārliecinājās LIZDA Valmieras pilsētas un starpnovadu arodorganizāciju vadītāji un aktīvisti, apmeklējot Kurzemes Šveici, kā to kādreiz nodēvējis lielais latviešu dzejnieks Rainis, acīmredzot iztēlē vai domās velkot paralēles ar Šveicē pavadīto trimdas laiku.
17. augustā Jumurdas muižā, Ērgļu novadā, Vidzemes plānošanas reģions rīkoja ikgadējos, nu jau piektos, Vidzemnieku dārza svētkus, kuros godināja 26 Vidzemes veiksmes stāstu varoņus — uzņēmīgus cilvēkus, kuri nav bijušies uzsākt savu uzņēmējdarbību un ar pašu degsmi un aizrautību ir spējuši iedvesmot arī citus biznesa uzsākšanā. Tostarp — «Valmieras stikla šķiedra».
Cēsu Vecajā Tirgus paviljonā katru mēnesi notiek krāmu tirdziņš. Tā moto — kas vienam sīkums, otram zelts!
Nedēļas nogalē uz Cēsu pusi dodoties, posmā starp Jāņmuižu un Bušu gravu gandrīz iebraucām filmēšanas laukumā, ja ne policijas mašīna pretī un smaidoša (diez kāpēc, nesapratām) meitene formas tērpā: jānogriežas uz Priekuļiem! Atpakaļbraucot Cēsu pievārtē bija līdzīgi, bet šoreiz mums sirsnīgi paskaidroja arī iemeslu: uzņem Baltijas ceļu! Tad arī sapratām, jo par pieteikšanos masu skatiem spēlfilmai «Paradīze 89» paši ziņojām jau pavasarī.
«Kaut ko tādu var izdomāt tikai ministrijas ierēdnis, pie galda sēžot, cenšoties pārmaiņas virzīt pēc kāda konkrēta rāmja, konkrēta budžeta ietvaros,» tā sacījuši praktiķi. Pats interesantākais, ka tā Latvijā runā mediķi, kuri ikdienā aprūpē pacientus, tā saka sociālās jomas speciālisti, kuri katru dienu rūpējas par bērniem un sirmgalvjiem, tā saka arī skolotāji, kuru lielākais prieks ir ne jau par kārtējo jauninājumu sistēmā, bet par to, ka bērni mācās, ka viņiem veicas.
Jaunais mācību gads tuvojas, un domas tad vairāk apstājas pie izglītības sistēmas, pie skolas. Atceros savu māti. Vienmēr varēju būt droša, ka naudiņa būs nolikta un darīts viss, lai mierīgu sirdi varu braukt uz studijām, vienmēr pieskatīja manus bērnus, par to visu mūžu esmu viņai pateicīga. Un arī manī ir spēcīga mātes stīga, un būt vecmāmiņai — svēts pienākums. Vasarā, smejos, mājās bija vasaras nometne, jo biju blakus saviem četriem mazbērniem. Tai pašā laikā lasu ziņās, ka 46% jauniešu līdz 25 gadiem neko nemācās un nestrādā. Iedomājos, redz, cik tālu esam nonākuši, skolēnu burtiski izvelkot līdz nabaga četriniekam... Un viņš ātri pierod, ka viss nokārtojas, viss būs kārtībā un vēl bez darba, pat bez piespiešanās, un skolas beigšanas diploms kabatā...
Fonda «Iespēju tilts» paspārnē gadu darbojies dienas aprūpes centrs bērniem un jauniešiem ar garīga rakstura traucējumiem «Stropiņš».
Kultūras menedžmentu studējis pieredzējis tulkotājs, trešā kursa studente, filoloģijas maģistrs un angļu valodas pasniedzējs, lietišķa ierēdne valsts dienestā, teksta skaistuma apburta bibliotekāre — kas vieno šos darba pienākumos un gados tik dažādos cilvēkus, lai vairākas atkal jaukās augusta dienas pavadītu kopā Valmierā?