«Februāris Naukšēnu pagasta bibliotēkā tradicionāli iesākas ar skatuves runas konkursu, kas notiek jau ceturto gadu,» atceroties 1. februāra pasākumu, stāsta Naukšēnu pagasta bibliotekāre SARMĪTE PRAUDIŅA. «Pirmajā gadā konkursā piedalījās 13, šogad bija pieteikušies 27 skolēni, bet piedalījās 25, jo divi bija apslimuši. Skatuves runas konkurss tiek organizēts, lai pieradinātu bērnus uzstāties, lai pilnveidotu viņu skatuves runu, lai viņi meklētu latviešu un arī citu tautu rakstnieku darbus un tos mācītos. Skolēnu veikumu vērtēja žūrijas komisija pēc skatuves runas vērtēšanas kritērijiem, kādi izstrādāti novadā un reģionā attiecīgās vecuma grupās: pirmsskola, 1. klase, 2. - 3. klase, 4. - 6. klase, 7. - 9. klase, vēl ir 10. - 12. klase, bet šogad šajā grupā nepiedalījās dažādu apsvērumu dēļ. Prieks, ka lielākā daļa skolēnu uz konkursu bija ieradušies saposušies kā uz svētkiem un labā noskaņojumā. Vislielākais dalībnieku skaits bija 2. - 3. klašu grupā, priecēja arī tas, ka daudz dalībnieku bija 7. - 9. klašu grupā.

No rīta ziņās stāsta: «Šodien Drošākas interneta dienas pasākumu ietvaros notiks jauniešu forums Es digitālo mediju vidē.» Tā kā esam atbilstošajā vecuma kategorijā, tad nolemju pameklēt tīmeklī vārda Dzīne skaidrojumu. Urā! Izdevās! Vārds dzīne skaidrots kā jauns egļu dzinums. Meklējot tālāk, atrodu kori, lietišķās mākslas studiju, SIA, Lauku sieviešu biedrību, Kokgriezēju studiju Dzīne. Esam iegājuši arī starptautiskā apritē: Sanfrancisko tā sauc mēbeļu dizaina firmu, kāds mākslinieks, tēlnieks un instalāciju veidotājs izvēlējies pseidonīmu Dzine, var atrast pat ierakstus youtube.com ar vārdu D’Zine.

Pateicoties labvēlīgiem laika apstākļiem, Naukšēnos pie sporta halles ekspluatācijā nodots brīvdabas trenažieru laukums. Teritorijā uzstādīti septiņi dažādi trenažieri veselības nostiprināšanai, fiziskā spēka attīstīšanai un dažādu muskuļu grupu stiprināšanai.

Koncertzālē «Valmiera» svētdien pirmizrādi piedzīvoja Valmieras teātra aktrises Ievas Džindžas autobiogrāfiska solo izrāde «Princis» — Ievas debija kā neatkarīgai solomāksliniecei.

Gads tajā pasaulē, kurā joprojām dīzeļu un benzīna dzinēju krietni vairāk nekā zaļu automobiļu ar elektrisku, kombinētu un velnsviņzinkādu piedziņu, iesācies visai raibi gan Latvijā, gan arī visā pasaulē. Paraudzīsim dažus spilgtākos notikumus tepat mūsu mazajā valstiņā.

Pēc visa spriežot, noslēgumam tuvojas kāda ļoti interesanta likumprojekta izstrāde — atbilstoša valdības komiteja ir likusi saprast, ka mēneša laikā izskatīšanai valdībā var tikt virzīts Trauksmes cēlāju aizsardzības likums. Minētajā laika posmā varētu tikt saskaņoti daži atlikušie neskaidrie jautājumi, tostarp par atbildības piemērošanu gadījumos, ja notikusi vēršanās pret trauksmes zvanu skandinātājiem, kā nodēvēti cīnītāji pret dažādām netaisnībām, sabiedrības interešu neievērošanu un citiem līdzīgiem nodarījumiem.

7. janvārī izskanēja ziņa, ka Zemgalē, tīrot elektrības līnijas trasi, nozāģēta Pētermuižas dižtūja, kuras apkārtmērs bija sasniedzis 2,76 metrus un ierindoja šo tūju par otru lielāko Baltijā (dižāka ir pie Bēnes). Nu publiskots Valsts vides dienesta izvērtējums, ka par šīs tūjas iznīcināšanu sods var būt 55 minimālo mēnešalgu apjomā, proti, 20900 eiro. Tas būs jāsamaksā trašu tīrītājai SIA «Vējkalni A.V.» vai tiem uzņēmuma strādniekiem,  kuri, izrādās, pat krietni mocījušies, lai tik dižu koku zemē dabūtu. Tā vai šitā, bet var pat brīnīties, ka tik stulbi rīkojušies pieredzējuši trašu tīrītāji (šai SIA tādos darbos jau 20 gadu pieredze).

«Par to, ka atkal ir klāt stādāmais laiks, atgādina ne tikai Mēness sagāšanās ar ragiem uz leju un sējas kalendāri, bet arī veikalu plaukti ar raibu raibām sēklu paciņām, puķu podiem, kastēm, substrāta iepakojumiem un vēl citām stādu audzēšanai tik noderīgām lietām» — tā par šo nedēļu teikts a/s «Lauku Avīze» tematiskajā izdevumā «Sēja un raža 2017».

Ainava tiek uzskatīta par Latvijas identitātes būtisku daļu, vienlaikus 20. gadsimta laikā ainava nepārtraukti mainās — tā norāda Vidzemes Augstskolas pētnieki dr.geogr. Andris Klepers un mag.geogr. Iveta Druva-Druvaskalne, uzsākot pētījumu «Izmaiņas Latvijas ainavā un tās vērtībās nesenākajā simtgadē».

Lai fiziskā darba un naudas ieguldījums rītdienas mežos būtu maksimāli pareizi paveikts, Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) struktūrvienība — meža konsultāciju pakalpojumu centrs ar nodaļām visā valsts teritorijā meža īpašniekus un apsaimniekotājus atbalsta gan ar padomiem, gan arī praktiski, sniedzot vairākus meža apsaimniekošanas pakalpojumus un piesaistot ES atbalsta finansējumu mežsaimniecības projektiem. Par to, kā ar šiem uzdevumiem sokas MKPC Ziemeļvidzemes nodaļā, stāsta tās vecākais mežsaimniecības konsultants ANDRIS VĪRS.