2. jūlijā nu jau trešo reizi Cempu «Arājos» parkā pie Jāņa Jākabsona biedrība «Beverīnas amatnieki» organizē kopā nākšanu «Kaimiņu būšana».

«Valmiera ir  jauneklīga, brīva pilsēta, kas attīstās. To sajutu jau laikā, kad studēju Vidzemes Augstskolā, kad sāku strādāt pašvaldībā. Tas bija pirms vairākiem gadiem, bet manī šī sajūta nav zudusi. Valmierā ir daudz uzņēmīgu, strādāt gribošu cilvēku, kuri domā, kā vairot labklājību. Arī es esmu gatavs būt šajā komandā un darboties,» saka Toms Upners, kurš kopš 2013. gada novembra vada Valmieras Kultūras centru un pēdējās pašvaldību vēlēšanās ievēlēts arī par pilsētas pašvaldības  domes deputātu.

Turpinām publicēt Valmieras integrētās bibliotēkas bērnu apkalpošanas nodaļas organizētā konkursa “Manas dzimtas relikvija” labākos darbus. Vienā ģimenē relikvija ir vērpjamais ratiņš, kas kalpojis vairākām paaudzēm, citā grāmata vai rotaļlieta, vēl trešajā — dzimtas mājas stāsti...

Cilvēka vārds ir durvis uz noslēpumu un patiesību.

Tā uz teātra zinātnieka un vārdu tulka Gunnara Treimaņa grāmatas Mīlestībā dzimis vārds pēdējā vāka (2001). Izdevumā personvārdu skaidrojums papildināts ar dzejām un veltījumiem. Vārdu tulkojumu pamatā jau no 10 gadu vecuma veikti novērojumi, arī, protams, krāsaina fantāzija. Un atziņa: katrai tautai raksturīgie, bieži sastopamie vārdi vairo cilvēka spēku un enerģiju!

“Kad sāku iet skolā, mamma teica, ka man noteikti kaut kas ir jādara ārpus skolas, jo tas vēlāk man palīdzēs organizēt laiku, kā arī pašai būs interesantāk. Mūziku izvēlējos tāpēc, ka jau no agras bērnības man ļoti patika dziedāt un spēlēt instrumentus, ar ko bērniem tajā vecumā pieaugušie ļāva rotaļāties,” stāsta PAULA ŽUGA – Valmieras Valsts ģimnāzijas absolvente, jauniete, kurai mūzika jau kļuvusi par ikdienišķu prieku.

Lai risinātu dzīvojamā fonda nepietiekamību Valmierā, pilsētā top divas daudzdzīvokļu īres namu ēkas. Divsekciju ēkai tiek montēti pēdējie dzelzsbetona paneļi un uzsākta iekšējo komunikāciju izbūve, savukārt triju sekciju ēkā dzelzsbetona paneļi tiek montēti jau trešajā stāvā, paredzot namus pabeigt līdz šī gada nogalei.

VALMIERAS PĀRGAUJAS ĢIMNĀZIJĀ iestājos pēc Rubenes pamatskolas, nokļuvu 10.e klasē – matemātiķos. Bijām liela klase, un pārsvarā visi no lauku skolām – puse puiši, puse meitenes. Jau pamatskolā mans grafiks bija diezgan saspringts: mūzikas skola, pulciņi, pasākumi; dienu centos piepildīt arī vidusskolā, dziedot “Konsonansē”, spēlējot badmintonu, vēlāk iesaistoties skolas pašpārvaldē, organizējot pasākumus...

Pirms 95 gadiem

Pārgauju, agrāko Kauguru Jaunpilsētu un Karlovku (Kārlieni) pievienoja Valmieras pilsētai. Paplašinoties teritorijai, būtiski pieauga vēlētāju skaits. Pēc statistikas datiem, reģistrā tolaik fiksēti 5059 valmieriešu, no tiem - 1929 vīrieši, 3130 sievietes. Pārgaujā no 1365 ir  vīriešu 510, sieviešu 855. Uz pusi mazāk iedzīvotāju Karlovkā: no kopējā skaita 644 vīriešu vien 284, bet sieviešu 360. Jāprecizē kāds maz zināms fakts, ka jau 1919. gada rudenī lemts par abu apdzīvoto vietu statusa maiņu. Laikraksts Vidzemnieks (Nr.35., 09.10.) informējis lasītājus: „priekšpilsētas – Pārgauja un Karlovka, kas jau pa daļai pārtikas un sanitārajās lietās atrodas pilsētas pārziņā, uz Iekšlietu ministrijas pašvaldības ierosinājuma, no 6. oktobra pievienotas pilsētai”.

Tas nekas, ka šī vasara pagaidām pavisam draņķīga, visas sevi cienošas ceļu un tiltu būvei un remontiem paredzētās kompānijas jau sen savos objektos – turpina pērn iesāktos darbus, jau gatavojoties finišam, vai arī ar jaunu sparu un labiem nodomiem sāk jaunus objektus, kurus nosolījuši konkursos. Lielākos vai mazākos tenderos lielākus vai mazākus darba laukus dabūjuši, taču strādā!

Žēl, bet šogad Jāņu traģiskās statistikas ailes attiecīgajiem dienestiem gluži tukšas nepalika: kāds par ātru brauca, kāds par ātru ēda, vēl kāds gribēja aizpeldēt pārāk tālu... Tādi sīkumi kā jēgu pārdzēruši jāņubērni patiešām vēl bērnu vecumā jūnijā nav aktuāli, tas vairāk tiek uzpasēts tad, kad 1. septembrī sākas jaunā mācību gada atzīmēšana bērnu vidū pa pieaugušo vīzei.