Latvijā, pat tās ziemeļu galā, IR iespējams izaudzēt ļoti gardas vīnogas. Tam apstiprinājumu guvu, viesojoties pie AIVARA BUŽA un MALDAS MENCENAS Dikļu pagasta «Zemīšos».

Bez šiem bērnu mīļdzīvnieciņiem un Margaritas Stārastes izteiksmīgajām puķēm, mežu un pļavu no mazajiem tik tuvajām pasaku grāmatām sen vairs nav iedomājama pirmsskolas izglītības iestāde «Auseklītis» kā Kocēnos, tā Rubenē.

Sestdien, 10. septembrī, pl. 13 Kokmuižā — Kocēnu pamatskolas zālē interesenti aicināti uz novadpētnieces, vēstures skolotājas INETAS AMOLIŅAS grāmatas «Likteņi, mājas, cilvēki. Kocēnu novada personības» atvēršanas svētkiem.

Kooperatīvā sabiedrība «Latvijas Piensaimnieku centrālā savienība» (LPCS) sadarbībā ar starptautisko izstāžu rīkotājsabiedrību BT 1 organizēja Latvijā ražotu augstas kvalitātes piena produktu konkursu, kura uzvarētāji tika apbalvoti starptautiskās pārtikas izstādes «Riga Food 2016» atklāšanas ceremonijā 7. septembrī.

Svētki, kurā satiekas autors, vārds un lasītājs, lai kopīgi piedzīvotu jaunus iedvesmas punktus,  mācītos un iedvesmotos., — tās ir Dzejas dienas, kas Latvijā šogad notiek ar moto «Dzeja pavedina».

No 6. septembra līdz 3. oktobrim Valmieras Kultūras centrā apskatāma fotogrāfa un Latvijas Kultūras koledžas docētāja Arno Marnica fotogrāfiju izstāde Valmierietis.

Valmieras Kultūras centrs aicina jauniešus vecumā no 14 līdz 21 gadam pieteikties dalībai jauniešu vokālajā ansamblī, ko vadīs Liene Zvirbule.

Līdz septembra beigām ir pagarināta vasaras uzņemšana 22 profesionālās izglītības iestādēs programmā Jauniešu garantija. Jaunieši vecumā no 17 līdz 29 gadiem, kuri vēlas viena vai pusotra gada laikā iegūt darba tirgū pieprasītu kvalifikāciju, vēl var pieteikties mācībām kādā no 33 piedāvātajām profesijām. Līdz septembra sākumam mācībām Jauniešu garantijas programmās pieteikušies ap 2500 jauniešu.

Nesen kļuva zināms, ka no 23 patvēruma statusu ieguvušajiem bēgļiem, kurus Latvija uzņēma Eiropas Savienības (ES) bēgļu pārvietošanas programmas ietvaros, 21 cilvēks jau pametis Latviju, lai dodos uz labklājīgākām savienības valstīm, visticamāk, uz Vāciju. Vienlaikus plāna īstenošanā iesaistītās iestādes par bēgļu aizbraukšanu sakās neesot informētas un turpina maksāt viņiem pabalstus.

Speciālisti veikuši lielu darbu, lai izstrādātu Valmieras teritoriālo plānojumu. Nu turpinās tā publiskā apspriešana. No tā, cik aktīvi, radoši, pat nedaudz fantazējot, tajā būsim iesaistījušies, nākotnē veidosies pilsētas izskats. Šodien varam vien pukoties par iepriekšējo plānotāju dažu ne gluži pārdomātu pilsētas apbūves vai citādas attīstības risinājumu, taču ir jāsadzīvo ar to, kas un kā izdarīts. Tagad jācer, ka par neizmantotām iespējām pēc pārdesmit gadiem savukārt nepukosies nākotnes valmierieši.