Šovasar Burtniekā makšķerēšanai, rūpnieciskajai zvejai un vienkārši atpūtai pie ūdens piepulcējusies vēl viena aktivitāte — izklaides un izziņas braucieni grupās pa ezeru. Oficiāli jauno peldlīdzekli Made Marija pirmoreiz iemēģinās 15. jūnijā, kad notiks Vides aizsardzības fonda atbalstītais seminārs – konference Burtnieks no akmens laikmeta sākuma līdz mūsdienām, kurā piedalīsies 120 jaunieši no Valmieras pilsētas, kā arī Alojas, Burtnieku un Mazsalacas novada. Viņi tad arī — protams, peldrīka celtspējai atbilstošās grupās — būs pirmie ceļotāji pa ezeru. Kā Burtniekam pastāstīja biedrības «Burtnieku makšķerēšanas un tūrisma skola» valdes loceklis Ojārs Beķeris, šis pasākums iecerēts kā piecu gadu jauniešu vasaras nometņu rīkošanas kopsavilkums, kurā piedalīsies visu iepriekšējo gadu nometņu eksperti Dainis Ozols, Matīss Žagars, Ilga Zagorska un Inta Soma, kā arī jaunpienācējs — Andris Urtāns.

Jau tradicionāli arī Burtnieku novada uzņēmēji, amatnieki un mājražotāji bija sastopami ar saviem piedāvājumiem kopīgajā novada pašvaldības stendā Vidzemes Uzņēmēju dienu izstādēs, izņēmums nebija arī šī reize. Ja novadā ir vairāk nekā 840 reģistrētu uzņēmumu, tad skaidrs, ka šādā ekspozīcijā var parādīt tikai mazītiņu aisberga virsotnīti, tikai dažus, pašus aktīvākos uz savu ražojumu un pakalpojumu publicitāti.

Līdz ar vidējās paaudzes deju kolektīva Līksme izveidošanos 2006. gada 6. decembrī Matīšos radās un nostiprinājās vidējās paaudzes deju tradīcijas. Kopš pirmā mēģinājuma nu jau aizritējuši gandrīz divpadsmit gadi. Protams, dejotāji pa šo laiku mainījušies, bet priecē tas, ka joprojām saglabājies kolektīva kodols — pirmie dejotāji Dace Rulle, Inese Meisīte, Ilmārs Meisītis, Aivars Riba, Laila Riba un Kristaps Rullis, kuriem pēc neliela laika pievienojās Jānis Bergs, Ineta Vanaga, Gunita Mušperte, Agris Zvirbulis, Jānis Eglītis, Daina Eglīte, Uģis Šmits, Iveta Kājiņa un Aiga Mušperte. Daži dejotāji kādu gadu izlaiduši, tā teikt, dzīve ienesusi savas korekcijas, bet tad atgriezušies Līksmē. Tas priecē, un var teikt, ka svarīgākā mūsu deju kolektīva rakstura iezīme ir stabilitāte. Līksmi visus šos gadus vada Iveta Kļaviņa, viņas dejotāji koncertējuši Igaunijā, Polijā, Lietuvā, Baltkrievijā, Slovākijā un Ungārijā, vienmēr atsaucīgs mūsu vidējās paaudzes deju kolektīvs ir pašmāju aktivitātēs: piedalās koncertos Matīšu pagasta un Burtnieku novada pasākumos, kā arī uzdejo pasākumos citos Latvijas novados.

Jau trešo gadu vairākos Latvijas ezeros notiek akcija Atlaid mammu! Tās būtība — spiningotājs savu noķerto vērā ņemamo līdaku (arī zandartu un asari) ieliek speciālā mērīšanas silē, nomērī, nobildē un maksimāli ātri atlaiž zivi brīvībā.

Valmieras tehnikumā norisinājās tradicionālais profesionālo izglītības iestāžu radošais pasākums «Radi, rādi, raidi». Tas ik gadu pulcē profesionālo skolu audzēkņus, kas demonstrē savus sasniegumus interešu izglītības jomā. Šogad pasākuma tēma patriotiska, veltīta Latvijas simtgadei — Mēs augam Tev, Latvija!

Cēsu Mākslas festivāls šogad notiks no 22. jūlija līdz 26. augustam. Festivāla īpašais notikums būs LR3 Klasika raidījuma Tīrkultūra veidotā 36 stundu dzīvā skaņas instalācija Negaidītie avoti, kas norisināsies 27. — 29. jūlijā pilnīgi jaunā norises vietā.

Pārsteidzoši, taču franču, manuprāt, populārākais automobiļu ražotājs Renault šogad atzīmē savas pastāvēšanas 120 gadus. Cienījams stāžs mašīnbūves vēsturē, kas prasās pēc sīkākiem paskaidrojumiem. Šodien Rūcamlapā — daži būtiski fakti no Renault vēstures.

Vispār jau Rūcamlapa diez vai šodien kādu īstenu motociklu fanu pārsteigs — cik tad sen, kad Valmiera visu sestdienu no vietas rūca visos galos, uzņemot simtiem ādās tērptu vīru un sievu, puišu un meiteņu, kuri — pa vienam vai divatā — bija te atripojuši uz motorizētiem diviem, daži arī uz trim ratiem.

Nesen bez īpašas pompozitātes tika atzīmēta komunistiskās ideoloģijas pamatlicēja Kārļa Marksa 200. dzimšanas diena. Latvijā tā būtu tikusi pieminēta tikai kā vēstures fakts, ja vien daži politiķi nepaustu savu neapmierinātību par to, ka Marksam veltītajos piemiņas pasākumos piedalījās arī Eiropas Komisijas (EK) priekšsēdētājs Žans Klods Junkers.

Pēdējos pāris mēnešos esmu tērējis nesaprātīgi daudz laika un pēc tam secinājis, ka tas bijis vienkārši izniekots laiks, mēģinot saprast Vispārējās datu aizsardzības regulas jeb GDPR regulējumu. Tā ir lieta, kas, cik es saprotu, attieksies uz pilnīgi katru no mums. Man šķiet, pieļauju, ka tomēr šeit kļūdīšos, bet vai mums Latvijā pa šo līniju, šajā jomā ir bijušas kādas lielas problēmas? Jā, tad mēs varētu teikt: redz, tur bija viena (datu) noplūde, tur bija viens skandāls, lūk, tur un tur ir ļaunums cēlies... Jā, tad mums patiešām vajadzētu kaut kādus likumdošanas aktus, kaut kādus regulējumus.