Nesen Smiltenes novada Grundzāles pagastā Vidzemes plānošanas reģiona tradicionālajos Dārza svētkos vairākās nominācijās godināja 26 Vidzemes pašvaldību 2017. gada darbīgākos cilvēkus: uzņēmējus, lauksaimniekus, mājražotājus, amatniekus un tūrisma attīstītājus. Viņu vidū apsveikumus un laba vēlējumus saņēma arī Mazsalacas novada Sēļu pagasta ādas apstrādes meistare BENITA AUDZE. «Liesma» to uzskatīja par pietiekamu iemeslu, lai pieteiktos ciemos.

Vidzemes TV šefs Ingemārs Vekteris par viņu saka tā:

«GUNTA MATISONE ar savu pieredzi Vidzemes TV šobrīd ir fantastisks cilvēks, kas var veidot vīziju, kādām tad būtu jābūt reģionālo TV ziņām kopumā un kas ir tas, ko reģionālās TV šajā jomā var izdarīt.» Uzticīgākie Vidzemes TV un Re:TV skatītāji gan jau būs ievērojuši arī Guntas veidotos sižetus Ceturtdaļgadsimts Vidzemē, caur kuriem atgriežamies diezgan pasenā vēsturē, tāpēc īsi pirms jubilejas nelaidām garām iespēju, lai parunātos ar pieredzējušāko Vidzemes TV žurnālisti, kura strādā kopš Valmieras TV pirmā raidījuma. Viņa gan kategoriski atteicās iet kadrā jeb šajā gadījumā fotografēties, taču materiālam pievienosim bildes, kurās fiksēta Vidzemes TV reportieru un žurnālistu ikdiena.

Iepriekšējās nedēļas nogalē notika partijas «Vienotība» kongress, kura gaitā par jauno partijas vadītāju prognozējami tika ievēlēts patlabanējais ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens, kurš savulaik ienāca «Vienotībā» no Pilsoniskās Savienības rindām. Tā varētu būs laba ziņa partijai, kurai vitāli nepieciešams vadītājs — praktiķis, kurš spētu veikt «Vienotībā» virkni pārkārtojumu.

Gauja, ko reizēm mēdzam dēvēt par vēl vienu Valmieras galveno maģistrāli, ne vien dāvā lielisku dabas baudījumu un atpūtu, bet vairāku valmieriešu ģimenēs uz mūžu atstāj atmiņas par traģiskiem notikumiem. Nepaiet ne gads, kad kādam neizdodas izpeldēt no upes dzelmes. Īpaši sāpīgi ir, kad Gauja paņem gluži jauna zēna dzīvību, kā tas notika šovasar jūlijā. Valmierieši kārtējo reizi par to bija satraukušies, bija raksti, ieteikumi presē, citos medijos. Pilsētas pašvaldība kārtējo reizi steidza paziņot, ka Valmierā Gaujā nav nevienas oficiālas peldvietas, kurā peldētāji kaut minimāli tiktu uzraudzīti vai kontrolēti.

Valmierā ir samērā daudz vecu koku stādījumu vēl no pagājušā gadsimta sākuma un iepriekšējiem gadiem. Lielākoties tie ir ozoli un to alejas, tāpat pagājušā gadsimta vidū stādītie bērzi, kļavas, arī papeles.

Augusta svētdienas pēcpusdienā Burtnieku baznīcā pulcējās ļaudis, lai piedalītos dievkalpojumā, lai dotu godu Dievam, pieminētu un atcerētos kritušos varoņus — Burtnieku draudzes dēlus no Burtnieku, Rencēnu un Jaunburtnieku (tag. Bērzaines) pagastiem.

Kustīgu dzīvesveidu cienošie valmierieši arvien vairāk prot novērtēt Valmieras Tūrisma informācijas centra (TIC) nu jau regulāri rīkotās tematiskās, kādam notikumam vai interesantām vietām veltītās ekskursijas ne vien pa pilsētu, bet arī tās apkaimē. Kārtējā tāda bija aizvadītajā sestdienā, kad tika piedāvāta iespēja apskatīt Valmieras dižkokus. Tā kā tie pilsētā un ap to sarindojušies garā distancē, šoreiz, sapulcējušies pie TIC, ceļā devāmies ar velosipēdiem.

Lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības «VAKS» Matīšu filiālē pašlaik intensīvi notiek jaunās ražas pieņemšana, pirmapstrāde un realizācija. «Liesma» Matīšos pabija 17. augustā. Par struktūrvienības otro sezonu stāsta tās vadītājs ROMĀNS BALAŅUKS.

Dikļu kultūras un tūrisma informācijas centra deju kopas «Maģija» aizvadītā darba sezona noslēdzās ar ceļojumu uz Ungāriju, kur atraktīvās dejotājas piedalījās starptautiskā mūzikas un deju festivālā.

Iepriekšējos gados tika skatīta Kurzeme un Latgale, bet šoreiz Zemgale — viens no Latvijas kultūrvēsturiskajiem novadiem: senākos laikos bijusi gan Zemgales valsts vai Zemgaļu zeme, Zemgales grāfa Gotharda Ketlera valstība un Kurzemes guberņa. Latvijas teritorija ar vislīdzenāko reljefu, vismazāk saņemtajiem nokrišņiem un auglīgākajām augsnēm. Izrādās, ka 17. gadsimtā zviedri ne tikai Vidzemi, bet arī Zemgali dēvējuši par Zviedrijas maizes klēti, liekot zemniekiem atdot izaudzētos graudus.