Karš Ukrainā turpinās jau gandrīz divas nedēļas. Ukraiņu sievietes kopā ar bērniem pa šo laiku paspējušas vairākas dienas nodzīvot bumbu patvertnēs, aukstos pagrabos un tad izlēmušas doties bēgļu gaitās. Uz Poliju, uz Latviju, uz Valmieru.
«Bites jau lido!» – tā 4. marta pēcpusdienā Brenguļu pagasta sporta un kultūras centrā «Kaimiņi», tiekoties ar interesentiem sarunā «Viss par bitēm un medu», teica pieredzējušie biškopji INGRĪDA un MONVĪDS SOVERI no Smiltenes novada Bilskas pagasta «Līčupēm».
Izglītības iestādēs ar bērniem runā par valsts un brīvības nozīmi. Karš Ukrainā ir apliecinājums, ka var notikt teju viss. Arī pats sliktākais.
Patlaban, kad kārtējā ziema aizvadīta, darbības ziņā – pieklusināta, tomēr pienācis pavasara mēnesis – marts.
Kā liecina Valsts policijas apkopotā statistika, pērn, salīdzinot ar 2020. gadu, uz valsts ceļiem samazinājies ceļu satiksmes negadījumos bojā gājušo skaits.
Kā savā Twitter kontā nesen palepojies Īlons Masks, viņa lolojums – elektromobilis Tesla – nu jau pilnīgi oficiāli bez aizokeāna ražotnēm tagad dos darbavietas un darbinās arī pirmo rūpnīcu Eiropā. Tā atrodas Vācijā – Grīnsfeldē netālu no Berlīnes un nes Gigafactory 4 vārdu.
Krievijas iebrukums Ukrainā ir licis lielā mērā pazust no dienaskārtības tādam vēl pavisam nesen ārkārtīgi svarīgam jautājumam kā cīņa ar Covid-19 pandēmiju. Tostarp arī tādēļ, ka saslimstības izplatība Latvijā iet mazumā, bet daudzi ierobežojumi ir atcelti.
Esmu iepriekš aizpildījusi dažādas anketas, kurās jānovērtē tas, cik daudz laika pavadi telefonā vai internetā. Iepriekš tam līdzi ļoti nesekojot, domāju, ka tās ir kādas piecas stundas, varbūt drusku vairāk.
Sestdien, 5. martā, kad saulīte bagātīgi sildīja mūsu zemīti un cilvēkus aicināja nākt laukā pēc pirmajiem vasarraibumiem uz degungala, arī Valmieras novada Strenču apvienības Sedas iedzīvotāji kuplā skaitā sapulcējās pie 1959. gadā celtā monumentālā kultūras nama.
Latvijas veselības aprūpes nozare solidarizējas, gatavo palīdzību un to nosūta Ukrainai.