Valmieras, Beverīnas un Kocēnu novada skolēnu deju kolektīvu skatē Valmierā no 37 dejotāju kopām žūrija trim kolektīviem — Valmieras Kultūras centra  3. — 4. klašu (visaugstākais vērtējums — 47,2 p.), 5. — 6. klašu  (46,2 p.) un 7. — 9. klašu kolektīvam (45 p.) piešķīra Laureāta diplomus, 23 kolektīviem —  I pakāpi. Svētku dalībnieki tiks paziņoti 20. maijā. Par skati plašāk: svētku mājaslapā.

27. martā Valmierā viesnīcā «Wolmar» risinājās tikšanās – diskusija «Kultūrdialogs un integrācija», ko organizēja biedrība «Sadarbības platforma» projekta «Integrācijas ABC – 2» ietvaros ar mērķi veicināt trešo valstu pilsoņu un Latvijas pilsoņu aktīvu sadarbību un pilsonisko līdzdalību, nevalstisko organizāciju, pašvaldības un iedzīvotāju iesaisti integrācijas un naturalizācijas procesu uzlabošanā.

Latvijas futbola virslīgas čempionātā jau aizvadītas pirmās kārtas, savukārt I līgas turnīram starts tiks dots šajā sestdienā pl. 14, kad Valmiera Glass FK/BSS futbolisti Vidzemes Olimpiskā centra mākslīgā seguma laukumā sacentīsies ar Staiceles bebriem. Iepriekšējās divās sezonās mūsējie I līgā tika pie bronzas godalgām, un arī šogad komanda ir gatava cīņai zaļajos laukumos, taču jau par augstākas raudzes medaļām. Bet par to, cik nopietni šosezon ir futbolistu mērķi un uzdevumi, lai stāsta Valmiera Glass FK/BSS galvenais treneris GATIS ĒRGLIS, kas kopā ar dēlu Mārci pa ceļam no treniņa bija iegriezies Liesmas redakcijā.

Mūsu basketbolisti turpina pārsteigt. Kā gan citādi lai nosauc sestdienas uzvaru Ventspilī pret mājiniekiem, kuri šosezon līdz tam bija piedzīvojuši tikai divus zaudējumus 15 LBL spēlēs? Pie tam šī bija pirmā valmieriešu uzvara pilsētā ar rītdienu vispār! Var jau teikt, ka ventiņi taupījās šonedēļ paredzētajai izšķirošajai BBL finālspēlei ar BK Šiauliai, taču Aldaris LBL regulārā čempionāta līderkomandai ar tik ambiciozu treneri un tādu komplektāciju dabūt iekšā no stabiliem astotās vietas īpašniekiem...

Dīvaina sajūta reizēm spēj pārņemt visciniskāko politikas aplūkotāju: dzirdot amatpersonu pavisam prasti — klaji un nemākulīgi — melojam, izjust tikai un vienīgi žēlumu pret cilvēku, kurš sevi publiski pazemo. Jo saproti, ka tas tiek darīts ne jau pašlabuma dēļ vai savas ādas glābšanai, bet izmisumā un bezcerībā aizstāvot «komandas reputāciju».

Labi zinām, kad un kā radās Uzvaras laukums Rīgā. To savulaik izveidoja, lai apliecinātu Latvijas atbrīvošanos no svešzemju jūga: no vāciešiem, lieliniekiem, krieviem. Pēc Otrā pasaules kara tur visiem par biedu pakāra vāciešus un vēlāk uzcēla vareno pieminekli Rīgas atbrīvotājiem. Latvijas mūsdienu vēsture ar to taču nebeidzas. 1990. gada 4. maijā mēs lielā vienotībā uzdrošinājāmies paust neapmierinātību ar pastāvošo iekārtu un drosmīgi atbrīvojāmies no gadu desmitiem ilgušā padomju jūga. 4. maijs un tā vēsturiskais  Latvijas Augstākās padomes deputātu balsojums, kuram, elpu aizturējuši, sekoja un skaitīja līdzi visi, bija ne tikai prieka asaras, bet arī jaunas cerības un sākums jaunai — Brīvai Latvijai. Mūsējai!

25. martā pieminējām tos vairāk nekā 42000 cilvēku, kurus pirms 66 gadiem Latviju okupējusī padomju vara, īstenojot slepenu operāciju ar nosaukumu «Krasta banga», deportēja tālu prom no savām mājām. Ceļā uz Sibīriju dzīvības zaudēja 183 cilvēki, pēcāk izdzisa vēl 4941 dvēsele. Piecdesmito gadu otrajā pusē, mainoties PSRS varai, sākās izsūtīto reabilitācija. Cilvēki atgriezās, bet jau ar salauztiem likteņiem.

ZINTA IRBE pagājušajā nedēļā atkārtoti tika ievēlēta par LIZDA  Valmieras starpnovadu arodbiedrības vadītāju. Kaut arī lielās LIZDA pārstāvis paziņoja, ka Valmieras organizācija pirmorganizāciju vērtējuma topā ieņem pirmo vietu, tas pilnīgi noteikti nekādi neietekmēja pārskata konferences delegātu uzticību savai līderei. Piecarpus gados Zinta Irbe ir iemantojusi lielākās daļas arodbiedrības biedru uzticību, kas, iespējams, ir augstākais viņas darba novērtējums.

Lai sasniegtu labus rezultātus, bērnu cerebrālās triekas ārstēšanā izmanto  kombinētu pieeju, un reti kad pietiek tikai ar vienu speciālistu vai ārstu.

Sena teika vēsta, ka Dievs piedzimis Ziemassvētkos, bet šūpuli viņam kāruši Lieldienās. To ievērojot, cēlusies tradīcija šūpoties. Šai laikā diena sasniegusi nakts garumu un grib to pārspēt. Pati Saule par to priecīga un Lielās dienas rītā šūpojas: Lieldienas rītu vajagot iekāpt kokā, tad varot redzēt, kā saulīte lēkdama danco.