Premjere atkal smaidīga. Viņas vadītais ministru pulciņš, akceptējot 12. Saeimā valdošās koalīcijas lemto un izliekoties par kurliem pret tā sauktajiem sociālajiem partneriem, pie reizes aizmirstot arī dažu labu gluži vai akmenī cirstu solījumu nodokļu sakarā, nupat saveidojis 2016. gada valsts budžeta karkasu. Ieņēmumu daļā atrasti papildus gandrīz 100 miljoni eiro. Par to varētu visam MK vai ordeņus kārt kaklā, ja ne iebildumi praktiski no visiem lielākajiem budžeta veidošanas procesa  spēlētājiem.

Nākamā gada budžeta sakarā ministri daudzkārt apgalvo, ka, lai nu kam, bet drošībai nauda noteikti būšot. Netiek gan teikts, no kuras puses mūsu katra drošībai lielākie apdraudējumi gaidāmi: no ārienes vai tepat no valsts iekšienes. Pēc ziņām par domstarpībām, pat ārkārtējām pretrunām Ventspilī starp  minerālmēslojuma pārkraušanas termināla  a/s «Kālija Parks» īpašnieku jaunajām iecerēm un iedzīvotāju intereses aizstāvošo pilsētas pašvaldību rodas iespaids, ka pašlaik vismaz ventspilnieki lielāko  drošības apdraudējumu saredz tieši savā pilsētā. Tas te samilst ar vilcienu vagonos šurp vestajiem un pēc tam kuģos pārkrautajiem minerālmēsliem — amonija nitrātu. Kamēr, cik atveda, tikpat tūdaļ projām aizveda, varētu teikt, pārāk lielam satraukumam nebija pamata. Bet nu parādījusies ideja līdz pat 400000 tonnu šīs vielas īslaicīgi uzglabāt noliktavās.

Jau no maija Valmierā aizsākusies aktivitāte «Valmiera kustas». Tās idejas autori ir Kaspars Lācis un Ilva Janīte, kuri arī paši ikdienā ir ļoti aktīvi cilvēki. Viņi sporto jau no bērnības un bez aktīvām kustībām vairs nevar iztikt, tāpēc cenšas iesaistīt arī citus.

Zinību dienas akcijā «Ēd knašāk — palīdzi brašāk!» iesaistījās vairāk nekā 30 restorāni un kafejnīcas no Rīgas, Jūrmalas, Mārupes un Valmieras.

Viena no Kocēnu novada bagātībām — daudzās ūdenskrātuves. Pieļauju, ka ne katrs valmierietis aizbraucis līdz Rubenes ezeru un dīķu daudzajām kaskādēm, kaut vai līdz Kocēnu dīķiem. Nu tad līdz rudens lietavām to ieteiktu izdarīt, jo pašā Kocēnu ciema centrā nu notikušas un vēl notiks lielas pārmaiņas.

Aktīvi, pat atraktīvi, ļaujoties jaunam izaicinājumam, šī vasara aizvadīta SIA «Milda KM» — pēc apmēram četrpadsmit gadiem uzņēmumā atsākta marinēto gurķu ražošana. «Mildas» direktors VILNIS VOROBJOVS pieļauj, ka Vidzemes reģionā uzņēmums pašlaik ir vienīgais, kas konservē tieši vietējos gurķus.

Bērniem, vecākiem un vecvecākiem prātā paliekošs ir katra jauna mācību gada sākums.

Kocēnu pirmsskolas izglītības iestādes «Auseklītis» vadītāja INESE SUDRABA apstiprina, ka šī ir dārziņa tradīcija, kas iedibināta vismaz pirms sešiem gadiem: «Divus gadus gan bija pārtraukums, jo notika plaši remontdarbi, bet augusta beigās tā tika atsākta.  Izdomājām, ka šos svētkus varam iesākt ar svētku gājienu, kad visus redzam kopā un varam atrādīties cits citam. Protams, neskaitījām, cik bija dalībnieku, bet priecājamies, ka atsaucība bija tiešām liela, jo satikšanos rīkojām sestdienā, kad lielajiem brāļiem un māsām vēl nav sākusies skola un arī vecāki ir brīvi no darba un citiem pienākumiem.»

Jura Neikena Dikļu pamatskolas dzimtās valodas un vēstures skolotāja, Dziesmu svētku ekspozīcijas vadītāja un gide INITA HIHALOVSKA darbdienās un brīvdienās, arī vēlākās vakara stundās laipni sagaida tūristus. (Dažkārt, kad viņai ir stundas, skolotāju aizstāj bibliotēkas vadītāja Brigita Jaunīte.) Atbraucēji ir dažādi — speciāli šurp braukušie, kultūras pasākumu dalībnieki. Lielākas un mazākas grupas, ģimenes, viņu pieaugušie bērni, kas atceras, ka reiz te dzīvojuši vecāki.

Ar audzēkņu un pedagogu tradicionālo koncertu Valmieras Kultūras centrā jauno mācību gadu Zinību dienas pēcpusdienā ieskandināja valstī vecākā — Valmieras Mūzikas skola, kas šoruden atzīmēs 95 gadu jubileju.

Ar grandiozu koncertu pagājušajā sestdienā grupa Prāta Vētra noslēdza savu koncerttūri 7 soļi svaiga gaisa. Līdz ar grupas tūres izskaņu noslēdzies arī sociālais projekts, ko rīkoja Prāta Vētra, saldējums Mājas un labdarības lapa Snowflake. Projekta laikā tika iepriecināti vairāk nekā 200 cilvēki, kas savās atmiņās ierakstīja neaizmirstamas emocijas, apmeklējot Prāta Vētras koncertus Jelgavā, Ventspilī, Valmierā un Rīgā. Līdz ar šī projekta izskaņu labo darbu darīšanai netiek pielikts punkts, jo visi iesaistītie arī turpmāk plāno darīt labus darbus, palīdzot grūtībās nonākušajiem, un mudinās uz to arī citus.