Atzīmējot Starptautisko invalīdu dienu, īpašs paaudžu satikšanās pasākums notika pansionātā «Valmiera»

Aizvadītajā nedēļā Vidzemes Augstskolā norisinājās Ziemeļvalstu starpkultūru komunikācijas tīkla (Nordic Network for Intercultural Communication, NIC) 26. konference, kas otrreiz notiek Latvijā, šoreiz Valmierā. Trīs dienu garumā aplūkots plašs tematu loks, kas saistīti ar starpkultūru komunikāciju un kultūru dažādību un to, kā tas ietekmē pilsonisko līdzdalību, uzticēšanās veidošanos, izglītību un pedagoģiju, biznesa vidi, savstarpējo komunikāciju, valodu un medijus.

Pagājušās nedēļas ceturtdienā Valmieras integrētā bibliotēka savu 12. jubileju atzīmēja draugu lokā ar devīzi «izpausmes un vārda brīvība», uz sarunu par 60. – 70. gadu estrādes ansambļiem Kvelde, Vitrium, kā arī vēlākā perioda grupām Vitamīns, Saime un citām aicinot to laiku muzikantus – saksofonistu un basģitāristu Alfrēdu Dulbergu, pianistu un taustiņinstrumentālistu Zigurdu Lazdiņu, solistu Raimondu Prenclavu, bundzinieku Leonardu Zavacki, dziedātāju un ģitāristu Hariju Joniškānu, taustiņinstrumentālistu un akordeonistu Armandu Trambicki un dziedātāju Tatjanu Karro. Tikšanās vakaru atklāja Ulža Punkstiņa izpildītā Gunāra Freidenfelda dziesma Vecmāmiņai, kuru viņš kā maziņš puika dziedājis uz skatuves kopā ar mammu – vienu no Kveldes solistēm Brigitu Punkstiņu.

Jau par tradīciju kļuvis dziedātājas Endijas Rezgales sirds aicinājums – Adventa un Ziemassvētku laikā priecēt klausītājus ar melodiskām un iemīļotām Ziemassvētku dziesmām bez skaņas pastiprinātāju izmantošanas skaistākajos dievnamos visā Latvijā. Īpašā noskaņa tiks radīta kopā ar vienu no starptautiski atzītākajām ērģelniecēm Ilonu Birģeli, vīru vokālo grupu Dižbrāļi, vijolnieci Martu Urtāni, saksofonisti Kristu Fadejevu un koncertmeistari Anitu Cinkmani.

Valmieras pagasta kultūras nama deju kolektīvs Solis ir nolēmis kļūt par vecākās paaudzes deju kolektīvu (F grupa). Turpmāk viņus uz skatuves pieteiksim ar nosaukumu «Deju kopa Solis».

1. decembrī Valmierā noslēdzās 2019. gada Latvijas U19 čempionāts badmintonā. Atšķirībā no iepriekšējo gadu junioru čempionātiem šogad nevienam neizdevās izcīnīt visas trīs zelta medaļas, taču 2001. gadā dzimušās spēlētājas Una Berga un Liāna Lencēviča (Sigulda) savā pēdējā junioru čempionātā dominēja, katra izcīnot divas zelta medaļas. Vīriešu vienspēlēs par pirmo sensāciju parūpējās 2005. gadā dzimušais Valmieras Bērnu sporta skolas badmintonists Rainers Zviedris, kurš jau 1/8 finālā, uzvarot trijos setos (14-21, 21-17, 21-19), no tālākās cīņas atstādināja pērnā gada čempionu Mārtiņu Ķirkumu (Rīga), kurš turnīrā tika izlikts ar 1. numuru.

29. – 30. novembrī LLU Sporta centra 25 m peldbaseinā norisinājās Latvijas Junioru čempionāts peldēšanā, kurā piedalījās 340 sportisti no visas Latvijas. Par Junioru čempionāta medaļām individuālajā un komandu ieskaitē cīnījās jaunieši, kas dzimuši 2002. gadā un jaunāki, un jaunietes, kas dzimušas 2003. gadā un jaunākas.

Trešdien, 4. decembrī, Jūrmalā notika biedrības LSIIDP «Jaunatnes Sporta Fonda» organizētā konkursa «Jaunatnes sporta laureāts 2019» svinīgā apbalvošanas ceremonija.

Nav nemaz tik viegli starp mūsu valsts iekšējām ziņām, kurās nu jau labu laiku dominē aktualitātes no sērijas Kā piecu 13. Saeimas pozīcijas partiju veidotās valdības ministri kārtējo reizi uzmet savus vēlētājus, atlasīt svarīgas, taču pirmajā mirklī šķietami tādas, kuras uz mūsu valsti nemaz neattiecas. Viens no tādiem vēstījumiem nupat nācis no Igaunijas. Mūsu ziemeļu kaimiņi plāno iegādāties ēku Rīgā – netālu no Valsts prezidenta pils, lai tajā izbūvētu jauna atvērtā tipa vēstniecību pēc Ziemeļvalstīs un Šveicē veiksmīgi izmantotas koncepcijas. Igaunijas ārlietu ministrs Urmass Reinsalu skaidro, ka šis «būs pirmais izmēģinājums, bet nākotnē vēlamies redzēt Igaunijas vēstniecību modeli, kad pirmajā stāvā ir atvērta telpa, kur var rīkot pasākumus un kur cilvēki var ienākt no ielas, lai vēstniecība nebūtu slēgts bastions, bet vieta, kur mēs iepazīstinām ar Igauniju». Būtiski, ka pie vēstniecības koncepcijas – lai tā kļūtu par daļu no pilsētvides, iepazīstinātu ar Igaunijas digitālajiem risinājumiem un tūrisma iespējām – tiek strādāts kopā ar uzņēmējiem, t.i., uzņēmīgiem un gudriem cilvēkiem, kuri zina katras valsts fundamentālāko misiju – kā nopelnīt naudu savas valsts budžetam jeb savas valsts iedzīvotāju vajadzībām.

Nesen no kāda jauna cilvēka dzirdēju: kā man piegriezusies šī Kariņa valdība, kaut ātrāk tā nomainītos, cik ilgi tā Vienotība var bakstīties, tad jau labāk lai Saskaņa nāk pie varas, vismaz būs kaut kas citādāks. Kad teicu, lai nosauc konkrēti, ko pašreizējā valdība dara galīgi garām, puisis atrunājās – nu, bet pārmaiņas, pārmaiņas gribas!