Līdz ar jauno gadu esam sagaidījuši noturīgu ziemu ar krietnu sniega segu, kas beidzot mums ļauj izbaudīt īstos ziemas priekus, to skaitā arī distanču slēpošanu.

Veselības nozarē līdzekļi tiek meklēti valsts apmaksāto pakalpojumu skaita palielināšanai, pacientu rindu mazināšanai, mediķu atalgojumu celšanai, virsstundu darba apmaksai, jaunu tehnoloģiju iegādei. Sasolīti miljoni, lai nozarei klātos labāk, bet neskaidrību joprojām daudz. Situāciju vērtē SIA «Vidzemes slimnīca» valdes priekšsēdētājs UĢIS MUSKOVS.

Laikā, kad kaut kur Eiropas gaisa telpā cilpas met airBaltic jaunās lidmašīnas, kas kristītas Latvijas pilsētu vārdos, tostarp Valmieras, atcerēsimies par kādu līdzīgu akciju Padomju Savienības laikā, kad pasaules jūras un okeānus vagoja kuģi ar nosaukumiem Cēsis, Valmiera, Limbaži u.c., protams, kirilicā.

Trešdien Valmiera Glass/Vidzemes Augstskolas basketbolisti kārtējā OlyBET Latvijas – Igaunijas basketbola līgas čempionātā guva sesto panākumu, savā laukumā nekādus variantus neatstājot  tuvākajiem konkurentiem tabulā – LU komandai. Faktiski uzvarai bija divu uzvaru vērtība, jo tika atspēlēts pirmā savstarpējā mača 9 punktu deficīts, panākot pozitīvu bilanci divu spēļu summā. Tas mūsējiem var ļoti noderēt cīņā par Latvijas čempionāta play off sešnieku.

Pagājušās nedēļas nogalē Īglsas trasē Austrijā turpinājās Pasaules kausa sacensības bobslejā.

Kārtējās spēles ELVI florbola līgā aizvadījušas mūspuses komandas.

Četras Junioru attīstības hokeja līgas spēles jaunajā gadā jau paspējuši aizvadīt «Valmieras HK/BSS/ViA» hokejisti. Visās četrās ciesti zaudējumi – trīs savā laukumā un viens izbraukumā.

Laikā, kad sals kniebj degungalā un uzbur pasakainas leduspuķes logu stiklos, kad sniega atkal sasnidzis tieši tik daudz, lai baudītu ziemas priekus, ir cilvēki, kas domās un darbos jau paiet soli tuvāk pavasarim. Vieni kravā ceļasomas un brīvdienās dodas baudīt sauli silto zemju braucienos, bet citi ziemas vidū prot atrast pavasari tepat Latvijā.

Vakar, 61 deputātam balsojot «par» un 39 «pret», Latvija teju sešpadsmit nedēļas pēc Saeimas vēlēšanām beidzot ir tikusi pie jaunas, Krišjāņa Kariņa izveidotas valdības. Šajā sakarā vispirms gribas vai apbrīnot jaunā premjerministra izaugsmi kopš 2002. gada, kad viņš ienāca Latvijas politikā kā viens no partijas «Jaunais laiks» dibinātājiem, bet tikpat kā nepamanīts palika Eināra Repšes ēnā. Viņu atceramies arī kā ne īpaši ietekmīgu ekonomikas ministru Aigara Kalvīša valdībā (no 2004. līdz 2006. gadam).

Kāda bija Krišjāņa Kariņa valdības tapšanas virtuve? Pirmā lieta – šoreiz Saeimā iekļuva septiņas partijas. Protams, kā jau vienmēr visvairāk balsu ieguva Saskaņa, taču pārējās sešas bija tā sauktās latviskās partijas. Salīdzinot ar iepriekšējām reizēm, kad kāda no šīm partijām bija ieguvusi stabilu vairākumu Saeimā un tāpēc ap sevi varēja visu veidot, šoreiz tā nebija – no sešnieka stabilu vairākumu 13. Saeimā neieguva neviena partija. Tieši tas sarežģīja valdības veidošanas procesu, jo šīs vēlēšanas bija zīmīgas ar vairāksolīšanu daudzām lietām, cilvēki arī vēlējās ieraudzīt jaunu politiku. Tas viss rezultējās ar to, ka šī jaunā politika ļoti sadalījās pa niansēm.