Nesen Tautskolā ar iedzīvotājiem par tēmu «Sirds veselība» runāja Rūjienā daudzu cienītā ārste Marika Grūsle, bet dienu vēlāk sarunu dienaskārtībā bija «Garīgās veselības veicināšana», un par to stāstīja Daina Reinfelde.  Abas tikšanās bija projekta «Esi vesels, Rūjienas novada iedzīvotāj!» kārtējie notikumi. Par projektu plašāk lūdzām pastāstīt Rūjienas novada pašvaldības Attīstības nodaļas vadītāju, projektu administratori IEVU ZEMĪTI.

Cik tad sen, kad, spriežot par iespējām pabeigt pusbūvēto bērnudārzu Valmieras pagasta Valmiermuižā blakus Ozolu ielai, Burtnieku novada deputāti gudroja par variantu vienā ēkas spārnā iemitināt dažādus dienestus. Toreiz bija bažas, ka vietas sākotnēji plānotajiem 150 bērniem tur būs par daudz... Nu jau pāris gadus bērnudārzs pabeigts — Burtiņš pilns ar bērniem līdz malām! Vakar novada domes sēdē tika pieņemts lēmums celt Burtiņam piebūvi — faktiski vēl vienu jaunu korpusu ar 80 vietām. Sīkāk par šo ieceri Burtniekam otrdien pastāstīja pašvaldības izpilddirektors MĀRTIŅŠ KĻAVIŅŠ.

Patlaban lielākajā Burtnieku novada būvobjektā — Matīšu kultūras (agrākā tautas) nama ēkas rekonstrukcijas projektā — lielu rosību nemana. Celtnieki nojaukuši nevajadzīgo ēku kompleksa daļu, atbrīvojot placdarmu turpmākajām aktivitātēm. Pagaidām gan tur virsū nevar doties — dubļi līdz acīm... Otrdien, kad Burtnieks apsekoja objektu, tajā strādāja vien trīs puiši, kas mērīja paredzamo darba zonu lietus ūdens kanalizācijas izbūvēšanai. Visticamāk, galvenie ģenerāluzņēmēja — būvfirmas SCO Centrs — spēki šobrīd aizņemti Valmieras 5. vidusskolas sporta zāles objektā, tāpēc Matīšos salīdzinošs klusums. Līdz gada beigām vairs pāris mēneši, tāpēc atlikušajā laikā celtniekiem Matīšu kultūras nama ēkā nāksies pamatīgi iesvīst, lai paveiktu šogad plānoto.

Burtnieku novadā vairāku sporta jomu pieskatītājs ikdienā atrodams Vecatē. Lūk, ko Burtniekam otrdien par vairākiem sporta veidiem, kuros ar lielākiem vai mazākiem panākumiem startē novada komandas, pastāstīja Burtnieku novada sporta padomes priekšsēdis IGORS KORŅĒJEVS:

Vidzemes Augstskolas profesore un pētniece Sarma Cakula docē studiju kursus Ievads specialitātē, Pētījumu metodoloģijas un datu apstrāde SPSS vidē, Statistika un datorizētā informācijas apstrāde, Algoritmi un datu struktūras, Statistika inženierzinātnēs un par savu hobiju sauc kalnos kāpšanu. Viņa ir kāpusi Tatros, Alpos, Pireneju un Kamčatkas kalnos, pat Himalajos. Kā atzīst Sarma, tas ir aizraujoši, un viņas nākamais mērķis esot Ziemeļamerikas un Dienvidamerikas piedāvātās iespējas.

Ir 8. oktobris, un klāt kāda jubileja! Šķiet, pavisam nesen bija 10 un nu jau — 15 gadi Burtnieku novada jauktajam senioru ansamblim Dziesmotā senatne.

Pagājušajā nedēļā samērā plaši tika apspriesta uzreiz vairāku dažādu partiju visai redzamu pārstāvju ierosinātā ideja, ka proeiropeiskajiem politiskajiem spēkiem nākamajās Saeimas vēlēšanās būtu vēlams startēt vienotā sarakstā.

Valmierā darbu paplašina Latvijas Sarkanā Krusta organizācija.

«Primārais Sarkanā Krusta (SK) uzstādījums — palīdzēt tam, kam palīdzība ir vajadzīga. Šis darbības formāts ir saglabājies cauri laikiem,» tā tikšanās reizē Valmierā, kur sarunās piedalījās gan nevalstisko organizāciju, gan pašvaldības pārstāvji, sacīja LSK ģenerālsekretārs ULDIS LĪKOPS.

Jau pašlaik mainās Latvijas dzīves vide. Novadu pašvaldībās atzīst, ka iedzīvotāju skaits sarūk, bet ne tik dramatiski kā pirms teju desmit gadiem, kad savu dzimto pusi atstāja virkne cilvēku un ģimeņu. Pašlaik Latvijas laukos dominē viedoklis, ka tie, kas aizbraukuši, ir prom, bet tie, kas palikuši, ar vērtību pilnu sirdi raugās Latvijas rītdienā. Laukos dzirdēta vēl kāda doma: vairāk jācer uz to, ka saprātīgi rīdzinieki, latvieši, kuru saknes ir laukos, drīz muks no galvaspilsētas, lai mazāk stresainu un jēgpilnāku dzīvošanu atrastu klusākā, mierīgākā vietā, darbu meklējot arī stundas braucienā no mājām.

Tā ne vienam vien Simjūda tirgus apmeklētājam par saviem dažādu krāsu un garšu ražojumiem teica SIA «Marybella» vadītāja EGITA MADALĀNE no Rīgas. Tā kā zefīri mājražošanā nav ļoti populāra lieta, «Liesma» vēlējās noskaidrot, kur un kā tie top.