Valmieras Viestura vidusskolas 12. klases skolnieks IMANTS BAUGA piesaistīja uzmanību pirms vairākiem gadiem, kad skolotāja Ludmila Gammeršmidte, iztaujāta par tradicionālajiem ēnotājiem, norādīja — Imantam ir īpaša interese par lidošanu un nemainīgs mērķis kļūt par pilotu, tāpēc nekur citur Ēnu dienā kā lidlaukā viņu nesastapt.
Pagājušā gadsimta sākumā viens no valmieriešu un tuvējo pagastu ļaužu iecienītākajiem fotogrāfiem bijis Jānis Sarkangalvis (Sarkangalvs, arī Johann Sarkangalw; 1870-1942). Īstens vidzemnieks: tēvs Jēkabs, smiltenietis, māte Marija Niedrīt dzimusi netālajā Blumenhof, Blomes muižā. Pēc laulībām (1865.) Smiltenē, jaunlaulātie dzīvo pie sievas vecākiem, muižas kalpiem. Tur, 1870. gada ziemas spelgonī, pirmajā februāra dienā, pasaulē nāks dēlēns, kam kristībās dod stipru latviešu vārdu — Jānis.
Iespējams, atgriezties pie jau krustu šķērsu izcilātām tēmām nav gluži labais tonis, taču Miķelis tā iekārtots, ka par nebūšanām, ja tās uz labo pusi nekust ni un ni, gatavs šķendēties atkal un atkal. Tāpēc šoreiz — tīru pavasari Valmierā un Gaujmalā gaidošās noskaņās -— atkal par mazajām pilsētvides formām, kuras paredzētas atkritumiem. Saucam tās par atkritumu urnām vai vienkārši latviski par miskastēm, tā jau katra privāta lieta, problēma tāpēc mazāk nekļūst.
Valmierietis LAURIS JANČEVSKIS mācās Valmieras 5. vidusskolas 11. klasē un jau ir sācis likt pamatu savai profesionālajai izaugsmei. Brīvajā laikā viņš piedalās dažādos konkursos, organizē pasākumus, filmē video un fotografē, raksta blogu, kā arī kopā ar domubiedriem ir sācis veidot draugiem.lv lapu.
Iepriekšējās nedēļas nogalē Krievijas galvaspilsētā Maskavā tika nogalināts viens no zināmākajiem Krievijas opozīcijas politiķiem, vētraino 90. gadu cerību simbols Boriss Ņemcovs. Slepkavība izraisīja milzu rezonansi ne tikai Krievijā, radot lielu skaitu dažādu versiju un minējumu, it īpaši tādēļ, ka slepkavību apvij daudz neskaidrību, vēl jo vairāk tādēļ, ka nav atbildes (jācer, ka tikai pagaidām) uz jautājumu, kādi bijuši nozieguma cēloņi.
Tiesībsarga biroja eksperti veica apjomīgu izpēti par bērnu tiesību ievērošanu bērnunamos, monitoringa vizītēs apmeklējot 21 šādu institūciju. Monitoringa mērķis bija noskaidrot faktisko situāciju bērnunamos — cik ilgi bērni tajos uzturas, vai un kādēļ tiek ievietoti psihoneiroloģiskajās klīnikās, kā tiek nodrošināta izglītība un bērna saskarsme ar ģimeni. Skaudrus faktus atklāj arī no internātskolām un psihoneiroloģiskajām slimnīcām iegūtā informācija.
Pagātnes formā par Brīvības ielu Valmierā izsakās tie, kas salīdzina, kāda tā bija pērnvasar un kāda ir pašlaik. Ielai būtībā vairs nav asfalta seguma, jo vienā brauktuves pusē ir kaut kas līdzīgs grantij un oļiem, kas lietū pārvēršas putrā, otrā — tikai un vienīgi bedres. Sākoties salam, tie, kam pa šo ielu jādodas mājup, bieži teica: kaut nu beigtos tā rakšana! Leišu kompānija, kas veica ūdensvada rekonstrukciju, to darīja piecus mēnešus, un puišu ikrīta uzruna «Mi buģem sevodņja tut kapaķ» jau šķita anekdotes vērta.
Latvijas Pasta nodaļās ir izvietotas vairāk nekā 600 ziedojumu kastītes, kurās ikviens pasta klients var atbalstīt Ziedot.lv labdarību smagi slimu bērnu ārstēšanā.
Divas dienas — šodien un rīt — Latvijā nu jau desmito reizi notiek Notāru dienas. Šī gada aktuālā tēma ir «Riski darījumos ar nekustamo īpašumu». Valmierā apmeklētājus, līdzīgi kā iepriekš, pieņems abas pilsētā praktizējošās zvērinātas notāres — AINA ZVIDRIŅA un INETA NĪLANDERE.
Tieši pirms nedēļas konstruktīvā gaisotnē Valmieras pašvaldības SIA Valmieras ūdens kantorī tika parakstīti darbu izpildes protokoli par ES Kohēzijas fonda projekta Ūdenssaimniecības pakalpojumu attīstība Valmieras pilsētā II kārta darbu pabeigšanu. Šis bija ļoti darbietilpīgs un arī dārgs pasākums — projekta kopējās izmaksas ir 12900588,72 eiro (bez PVN). No šīs summas 11010998,80 eiro jeb 85,6% sedz ES Kohēzijas fonds, bet 14,4% jeb 1889589,92 eiro — SIA Valmieras ūdens.