31. jūlijā Burtnieks sāka aplūkot tēmu par valsts nozīmes kultūras pieminekļa statusa piešķiršanas iespēju Valmiermuižas vēsturiskajam kompleksam. Valmiermuižas kultūras biedrība, 23. martā griežoties ar šādu vēlmi vēstulē uz 13 lapām (teksts, shēmas, fotogrāfijas) pie Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas (tagad Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde — G.V.), bija izteikusi vēlmi šo statusu piešķirt visam muižas vēsturiskajam kompleksam kopumā, nevis tikai atsevišķām ēkām. Te arī vismaz pagaidām parādījusies galvenā problēma. Savs viedoklis te Burtnieku novada pašvaldībai, kuras viedokļi bija iepriekšējā reizē. Šoreiz Burtniekā Valmiermuižas alus saimnieka Aigara Ruņģa un Valmieras pagasta uzņēmēju Matisonu ģimenes viedoklis. Abos pausts atbalsts vienota Valmiermuižas kompleksa iekļaušanai valsts nozīmes arhitektūras pieminekļu sarakstā.

11. augustā Burtnieku parka estrādē ar krāšņu uzvedumu finišēja nu jau trešais ikgadējais biedrības Pāvulēni iniciētais projekts Dodot gūtais – neatņemams.

Burtnieks regulāri sekojis Matīšu kultūras nama rekonstrukcijas procesam, tagad – vasaras izskaņā – laiks atkal raudzīt, kā notiek iecerētie darbi. Arī tāpēc, ka šur un tur jau paklīdušas runas, ka celtnieki, redz, līdz 18. novembrim, Latvijas simtgadei, nemaz nevarēšot iespēt visu solīto...

SynotTip futbola Virslīgas 18. kārtas spēlē VALMIERA GLASS VIA atkal pretī stājās turnīra līderi — RFS. Abas Valmierā tikās arī Latvijas kausa izcīņas 3. posmā 4. augustā, kad uzvaru ar 3:0 svinēja viesi. Svētdien šis duelis izvērtās krietni spraigāks par kausa spēli — RFS būdami vadībā ar 3:0, otrajā puslaikā pamanījās ielaist divus vārtus — noslēgumā gan iesitot vēl vienus spēles pēdējās minūtēs, tādējādi svinot nepārliecinošu uzvaru pār turnīra pastarīti ar 4:2.

Valmieras Viestura vidusskolas (VVV) un Valmieras Pārgaujas sākumskolas (VPS) seši audzēkņi iekļuva Latvijas izlasē un Viļņā piedalījās Eiropas čempionātā 100 lauciņu dambretē, kur veiksmīgi konkurēja ar citu 13 valstu gudrākajiem dambretistiem. Sacensības notika trijās laika kontroles grupās ar noteiktu apdomas laiku katram: klasikā 80 min. + papildus 1 min. par katru gājienu, ātrajā 15 min. + 5 sek. un ātrspēlē 5 min. + 3 sek.

Igaunijas pavisam loģiskais piedāvājums – abām valstīm veidot kopēju iepakojuma depozīta jeb apmaksātas savākšanas sistēmu – atkal liek mūsu uzņēmējiem un politiķiem meklēt labskanīgus skaidrojumus tam, kāpēc Latvijā ievērojami labāk ir joprojām pieciest ar plastmasas pudelēm vai skārdenēm piemētātas grāvmalas.

To, kāda pašlaik ir situācija mūspuses laukos, «Liesma» lūdza komentēt Vidzemes un Latgales lauksaimnieku kooperatīva «VAKS» komercdirektori un agronomi ZINTU JANSONI. Viņa teica: «Vidzemē ir novākti apmēram 55% jaunās ražas, bet Latgalē vien 45%. Latgalē salīdzinoši mazāk tādēļ, ka pērn ieilgušo lietavu dēļ tur diemžēl nevarēja iesēt ziemājus un nu krietni vairāk darāmā ir vasarājos. Kopumā mūsu kooperatīva biedru laukos ziemāji ir novākti un pašlaik aktualitāte ir vasarāji.

ELĪNA ŽURAVĻEVA ir viena no tiem, kas radīja Valmieras teātra festivāla pilsētiņu,  piedalījās augstskolas RISEBA divu nedēļu garajā vasaras skolā. Jauniete mācās Valmieras Mākslas vidusskolā un apgūst interjera dizainu. Būdama bez pieredzes arhitektūrā, viņa nolēma iegūt jaunu pieredzi sev nezināmā sfērā.

8. septembrī Rīgā, 11. novembra krastmalā no pl. 10 līdz 20 Latvijas simtgades svinību ietvaros notiks liels un nebijis pasākums «Lauki ienāk pilsētā». Tā dalībnieki pārstāvēs nozīmīgākās lauksaimniecības jomas, produktus, pakalpojumus un ar lauksaimniecību saistītas izglītības iestādes, kopā veidojot stāstu par Latvijas lauku vēsturi, mūsdienīgo saimniekošanu un dzīvi laukos.

Valmierietes, ādas apstrādes meistares  DACES BUNDZES mājas lapas www.dariv.lv ievadā par viņas uzņēmējdarbību ir lakoniski teikts: «Meistara rokas un izdoma ar vairāku gadu pieredzi gan Eiropas, gan arī Latvijas tirgū».