Sestdien, 20. jūnijā, pl. 20.30, īsu brīdi pirms Vidzemes Dziesmu dienas dižkoncerta, kurā uzstāsies 650 jaukto un sieviešu koru dziedātāji, 120 pūtēju orķestru dalībnieki, kā arī tradicionālās mūzikas grupas un kokļu ansambļi, Dikļos pie Neikenkalna dabas koncertzāles esošajā Sidraba birzī notiks mākslinieka Ivara Mailīša dabas objekta «Skaņu birzs» atklāšanas pasākums.
Automīļu iecienītākajā un nozarē vecākajā Latvijas interneta portālā iAuto.lv, kas nupat kāpj iekšā jau 15. darbības gadā, atradu kādu skarbu braucamo ar veselu lērumu bilžu. Zinu, ka ne visi Rūcamlapas lasītāji ir draugos ar globālo tīmekli (dažādu iemeslu dēļ), tāpēc atļaušos arī šos ļaudis palutināt.
Vai Latvijā atkal būs ekonomiskā krīze? Naivs jautājums. Būs, kur nu paliks! Sporta terminoloģijā runājot, ekonomiskās sacensības turnīrā, mūsu izcīnītā vieta atbilst mūsu potenciālam. Plāns komandas budžets, vāja komandas sadarbība, neveiksmīga treneru izvēle, un korupcijas ēna spēļu totalizatorā veido negatīvu spēļu bilanci. Treknie gadi vai pēckrīzes atdzimšana ir tikai tāds ES fondu vitamīnu un starptautisko aizdevēju dopinga rezultāts. Mūsu vieta ir otrajā līgā. Varam parādīt labu spēli, varam dažkārt uzvarēt, bet augstākā līga ir rezervēta citiem. Pie tā jāpierod.
Nekas viņu nav tik spēcīgi uzrunājis kā jūra. Tās plašums, vējš. Jūra ir valmierieša ĒRIKA TOMSONA ilgošanās. Reiz piepildīta, bet tad mirklī aprauta. Viņš izlolojis un piepildījis arī sapni par ģimeni. Kopā ar sievu Ainu uzaudzinājis divas meitas — Daci un Daigu, kurām tepat pilsētā, vienā zemes placī, uzcēlis katrai pa mājai. Ērikam ir vēl kāds sapnis. Ja likteņa dzirnas mals tāpat kā vēlas sirmā pārcēlāja sirds, tad viņš sagaidīs Latvijas simtgadi. Un tad pēc pusotra mēneša, pašā gadu mijā, nosvinēs savu 100. dzimšanas dienu. Zinām taču, ka nekas nav neiespējams, ja cilvēks ko patiesi vēlas.
Vispirms sākšu ar atvainošanos — līdz aizpagājušajā Valmierietī lasītājiem sasolītajām pirmskara Valmieras būvgaldnieka Pētera Priedīša paša foto un mazdēlam Viesturam atstāto relikviju bildēm vēl neesmu ticis, vienkārši bija izkritušas no galvas... Tāpēc solos čakli ēst biezpienu un rūpēties par savu solījumu izpildi turpmāk! Vēl viena ziņa Priedīšu sakarā — daudz laba stāstāma par metālista, arī Pētera Priedīša, meistarstiķiem, izgatavojot dažādas ļoti specifiskas medicīnai vajadzīgas ietaises, esot Valmierā pazīstamajam dakterim Viktoram Karpovam. Iespējams, tur sanāks kāds labs materiāls Valmierietim, taču tas gan nebūs no Koka darbu sērijas.
(4.turpinājums, sāk. 28. janvāra, 4. marta, 25. marta un 20. maija numuros)
Šajās vējīgi saulainajās dienās, kad putekļu vērpetes virpuļo gaisā, es atkal dodos pretim laikam, kad zāle bija zaļāka un debesis zilākas. Šā vai tā — citādāk bija...
Dodoties pa Valmieras Pilsētas kapsētas centrālo ceļu, reti kurš nebūs ievērojis nu jau vairākus gadus vienmēr īpaši kopto, ziediem bagātīgi rotāto kapiņu. Uzraksts uz kapakmens vēstī, ka šajā vietā atdusas Ēriks Klešs.
ELĪNA KRASTIŅA-GRENCE. Jauna, aktīva, gudra, talantīga valmieriete, kura, neskatoties uz saviem jauniem gadiem, jau likusi viņā ieklausīties ne tikai dzimtajā pilsētā, bet arī ārpus Latvijas «Tagad jau ir atvērtais tirgus un ir iespēja izpausties dažādās interneta vietnēs, radioprogrammās,» Elīna steidz piebilst, ka savu privāto dzīvi ļoti sargā no publicitātes: «Neesmu ne Twitter fane, arī aktīva blogotāja, arī portālu bildēs nav nekā privāta. Man nav tam laika un nav arī īsti vēlēšanās to darīt, man patīk zināma noslēpumainība, tāpēc koncertos, publiski uzstājos ar tēva uzvārdu, privātā dzīve pieder tikai man un ģimenei, tā esam ģimenē vienojušies.»
ARTIS ĀBELE simptprocentīgi par to ir pārliecināts. Valmieras 5. vidusskolā mācījies no 2. klases, jo viņa laikā pirmās klases bija bērnudārzos. Un piektie ir viņa pirmā un vienīgā vidusskola, jo kā citādi: «Laba skola! Ja pats mācījies un gribēja to īsti darīt, viss aizgāja. Ja, nē, tad nekur nebūs labi.»
Ja Latvijas vēsturē jānosauc izcilas personības, starp tām noteikti būs Aspazija (īstajā vārdā Johanna Emīlija Lizete Rozenberga, precējusies Elza Pliekšāne;1865-1943) un Rainis (Jānis Krišjānis Pliekšāns; 1865-1929). 2015. gads ir pasludināts par Raiņa un Aspazijas gadu. Zīmīgi, ka UNESCO iekļāvis abu dižgaru 150. dzimšanas dienu starptautiskajā svinamo dienu sarakstā! Arī ikgadējā Muzeja Nakts aizritēja Raiņa un Aspazijas zīmē. Neskatoties uz ļoti vējaino, vēso sestdienas vakara nogali, valmierieši ļoti kuplā skaitā apmeklēja muzeja un drāmas teātra pasākumus un izstādes, bet īpaši jāuzteic tie drosmīgie pārdesmit (ekskursijas sākumā pat 61) interesenti, ar kuriem kopā izstaigājām Raiņa ielu visā tās garumā, lai uzzinātu, cik tad reižu dzejnieks pabijis Valmierā un, kuras no pilsētas vietām par godu Raiņa vizītei, vēlāk iemūžinātas vēsturei.