Pašlaik, kad ūdens līmenis likteņupē Daugavā samazinājies, Jēkabpilī applūdušas vairs tikai mazdārziņu teritorijas, tomēr pilsētas sakopšana pēc speciālistu aplēsēm turpināsies vairākus mēnešus. 

Kā zināms, topošā Valmieras Industriālā parka teritorija ir piesārņota ar militāra rakstura sprādzienbīstamiem priekšmetiem, tāpēc drošai teritorijas sagatavošanai un tālākiem labiekārtošanas darbiem vispirms nepieciešams veikt bīstamo priekšmetu apzināšanu un neitralizēšanu.

Ikgadējās klientu aptaujas rezultāti apliecina, ka SIA ZAAO klientiem ir svarīgi, ka uzņēmums nodrošina ne tikai kvalitatīvu atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumu, bet arī īsteno vides projektus un sniedz ieguldījumu nozares attīstībā.

Viena no skautu un gaidu īpašākajām un, iespējams, gaidītākajām nometnēm ir ziemas nometne «Baltais vilks» Ložmetējkalnā – vietā, kur pirms 106 gadiem norisinājās Ziemassvētku kaujas.

Sociālajos tīklos pamanot ZAAO ieteikumu, ko darīt ar gada nogales svētku eglītēm, kad tās savu misiju veikušas, bērzainiete INESE LĪCE aicināja podiņos iegādātos kociņus atdot viņai. Esot, kur tās iestādīt. Liesmai šāda iniciatīva likās interesanta, tādēļ aicinājām Inesi uz sarunu. Izrādījās, ka augu glābšana ir viņas atkarība un šajā ziņā jau uzkrāta liela pieredze.

Popularizējot vidējās izglītības iestāžu sportistu basketbola spēli, ceļot viņu sportisko meistarību, kā arī stiprinot draudzīgas attiecības starp spēlētājiem, spraigās cīņās basketbola laukumā Rūjienas vidusskolā norisinājās 72. tradicionālais basketbola turnīrs, godinot tradīcijas vienam no vissenākajiem basketbola turnīriem Latvijā.

«Toreiz likās, ka visa Latvija ir barikādēs,» sacīja Saeimas priekšsēdētājs Edvards Smiltēns, piektdien, 20. janvārī, 1991. gada barikāžu aizstāvju atceres dienā, Doma laukumā iededzot piemiņas ugunskuru.

Atceros, ka bērnībā manā ģimenē tika izmantots fotoaparāts, kas darbojās uz parastajām pirkstiņbaterijām, un iekšā bija ielikta foto filmiņa.

20. janvāris ir diena, kad visā Latvijā liesmo 1991. gada barikāžu piemiņas ugunskuri, pie kuriem atmiņās dalās tā laika nevardarbīgās pretošanās dalībnieki.

Mūzikas pedagogs AIVARS CEPĪTIS lielāko daļu sava ražīgā darba mūža strādājis ar dažādiem paša radītiem orķestriem. Sākotnēji tie bija skolēnu pūtēju orķestri skolēnu namā, 5. vidusskolā, arī 4. vidusskolā, jo tālaika Tautas izglītības nodaļas vadītājam Mārim Rubertam bija uzstādījums, ka katrā pilsētas skolā jābūt savam orķestrim.