Vai zināt, ka mūsu kaimiņu Strenču novadā iedzīvotāju vairāk nevis tā galvaspilsētā, bet gan Sedā? Taču tā tas ir. Protams, Seda, kas cēlusies no kūdrinieku ciematiņa, ir vieta ar Latvijai joprojām savdabīgu nacionālo kolorītu, taču katrs izņēmums tomēr mēdz būt interesants. Pilsētas centrs, tīrs un saposts, iebraucējam neviļus liek ar laika vilcienu atgriezties pagājušā gadsimta septiņdesmitajos gados, tai pašā laikā viena otra privātmāja ar dārzu vasaras sezonā droši varētu konkurēt ar valmieriešu būvēm Burkānciemā vai Jāņparkā.

Ar gladiolu kolekcionāru MODRI PAEGLI tikāmies pavasarī Rūjienas Tautskolā, kur atvērto durvju dienā viņš dalījās pieredzē par šo puķu audzēšanu. Par neparasto 450 šķirņu kolekcijas tapšanu un saglabāšanu publikācijā «Gadiem kalpojot ziedu karalienei» rakstījām 13. aprīļa «Liesmā». Toreiz ar kolekcionāru vienojāmies, ka vēlreiz tiksimies gladiolu ziedēšanas laikā. Diemžēl sanāca tā, ka ciemos tikām uz pēdējo gladiolu košumu.

Kopš bērnības BAIBAI ĶIRSEI bijusi tā iespēja iepazīt un iemīlēt latviešu tautas deju. Viņa dažādos kolektīvos dejojusi vairāk nekā 30 gadus. Trešo rudeni viņa ir vidējās paaudzes deju kolektīva «Agrā rūsa» vadītāja. Viņa pieņēmusi izaicinājumu, kas ļāvis deju upē nirt dziļāk un dziļāk.

Nupat latviešu tautai pienācis tas pasakainais laiciņš, kad 12. Saeimas deputāti gatavi ar viskardinālākajiem lēmumiem sanaglot, viņuprāt, pēdējos puslīdz drošos tiltiņus nokļūšanai 13. Saeimā. Viens no būtiskiem šādiem talkas produktiem varētu tapt pēdējā nedēļā pirms vēlēšanām, kad valsts galvenajā likumdevējā orgānā izšķirošajā trešajā lasījumā tiks vētīti grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā. Bez aplinkiem runājot, deputāti lems par nebanku kredītu nozares nākotni, un pasākumu plāns tur gana plašs: ierobežot ātro kredītu likmes, aizliegt reklamēt nebanku kredītus, skrupulozāk vētīt potenciālos ātro kredītu ņēmējus, arī paaugstināt viņu vecuma slieksni...

«Cilvēki ir kā tērauda tilti, kas nesalūst zem dzīves grūtību uzliktā smaguma,» teica Daina Krēpause, cilvēks, kurš izstaigājis Sibīrijas ceļus, bet šoreiz viņa nerunāja par saviem likteņbiedriem. Viņa šos vārdus teica dienā, kad Valmierā atklāja pirmo sociālās uzņēmējdarbības uzņēmumu. Viņa norādīja uz to, cik ļoti apbrīnojamai ir jābūt to cilvēku vēlmei varēt un darīt, kuri gan liekti, gan lauzti, gan sāpīgi dzīves spārdīti tamdēļ, ka vai nu viņiem pašiem, vai viņu bērniem ir kāds paliekošs un nepārejošs grūtums.

Latvijas Olimpiskās komitejas organizētā «Olimpiskā diena 2018» piektdien 650 norises vietās visā Latvijā kopā pulcēja jaunu pasākuma dalībnieku rekordskaitu — vairāk nekā 145000 dalībnieku no 95 Latvijas novadiem un pilsētām.

Sestdien Valmieras integrētajā bibliotēkā notika Sv. Sīmaņa draudzes rīkotais Atkarības seminārs, kurā kā lektori uzstājās psihoterapeits, atkarību speciālists ar septiņu gadu galvenā ārsta praksi Straupes psihoneiroloģiskajā slimnīcā, vairāku grāmatu autors Viesturs Rudzītis un pieaugušo izglītības pedagogs Ainārs Iesavs.

Beverīnas novada pašvaldībā pašlaik tiek īstenoti vairāki projekti, kas uzlabos iedzīvotāju dzīves kvalitāti. Atbilstoši dažādo projektu īstenošanas stadijām tiek organizētas nodarbības, sabiedrības informēšana, kārtota dokumentācija būvniecības darbu uzsākšanai Mūrmuižā un pārbūvēto novada grants ceļu posmu pieņemšanai, kā arī tiks veikti apjomīgi darbi projektā, kas saistīts ar Trikātas ezeru.

Drēgnajā sestdienas vakarā pēc lietainās dienas silti ģērbušies interesenti pulcējās ap ugunskuru Pekas kalnā, lai atzīmētu Baltu vienības dienu, pieminot 1236. gada 22. septembra vēsturiskos notikumus, kad baltu tautas – lietuvieši un zemgaļi – Saules kaujā sakāva Zobenbrāļu ordeni. Kopīgi tika dziedātas latviešu tautas dziesmas un smelta senču enerģija. Klātesošos uzrunāja Uldis Punkstiņš.

Jāņa Endzelīna Kauguru pamatskolā veiksmīgi iesācies mācību gads, kas aicināja uz stundu 127 izglītojamos. Septembrī notikuši vairāki aizraujoši pasākumi. Tradicionāli otrā mācību diena – Kino diena. Šogad visi skolēni noskatījās mākslas filmu «Kapteiņa Enriko pulkstenis». Pēc filmas noskatīšanās klašu audzinātāji kopā ar bērniem izkristalizēja redzēto, jo arī šajā mācību gadā skolas vērtības ir Atbildība, Cieņa un Sadarbība.