Šodien beidzas kandidātu sarakstu iesniegšana Centrālajai vēlēšanu komisijai 7. oktobrī paredzētajām 13. Saeimas vēlēšanām. Līdz vakardienas pēcpusdienai to bija paspējušas 13 (kāda sagadīšanās!) partijas, kuras savās listes iekļāvušas 1344 kandidātus vecumā no 21 līdz 84 gadiem, galvenokārt vīriešus (68,2% pret 31,8% sieviešu). Viskuplāk šajā statistikā pārstāvēta Rīga ar 492, Jūrmala ar 57, Daugavpils ar 36, Jelgava ar 35, Liepāja ar 32, bet nekur tālu neatpaliek arī Valmiera ar 21 izvirzīto.

Mājās mani sienas kalendāra rudzu mēneša augusta lapā katru dienu uzmundrinoši uzrunā attēls ar jauku ievārījuma burciņu un tai pievienotais teksts: «Ne katram ir laiks vārīt ievārījumu, un ne katram arī tas sanāk.

Kamēr Valmieras centrā un pilsētas malu malās saimniekoja Valmieras vasaras teātra festivāls, galerija Laipa sestdien aicināja uz Kārlienas pagalma svētkiem.

Mārtiņš Tuktēns ir latvietis no Austrālijas, kurš jau otro gadu darbojas biznesā ar Latviju.

Pēc divu gadu ilgiem meklējumiem SIA «Mazsalacas slimnīca» vadībai ir izdevies atrast jauno speciālistu— stomatologu, kurš pašlaik katru piektdienu, bet vēlāk, iespējams, arī biežāk ir gatavs ārstēt zobus mazajiem un lielajiem novadniekiem.

Novada kultūras dzīves notikumu kalendārs ir pārpilns. Tas ir bagātīgs vasarā un tāds būs arī rudenī.

Jūlija sākumā Matīšu folkloras kopa Pūrs viesojās Igaunijā, kur piedalījās starptautiskā senču mantojuma zinātāju un nesēju festivālā — senatnes mantojuma svētkos VILJANDI VIRRED  Karksi-Nuijā.

Vasarā nedēļu Rūjienā dzīvoja, vēroja un darbojās Latvijas Mākslas akadēmijas Dizaina nodaļas vides mākslas apakšnozares studentu grupa, kuras uzdevums bija Rūjas upes palienes dabas takas izpēte un tās labiekārtojums. Sadarbībā ar Rūjienas pašvaldības domi kā iniciatori, partneri un draugu nu jau piekto gadu 2. kursa studenti prakses laikā piedalījās procesā, kas rosināja viņus vērīgāk ieskatīties pilsētas vidē, iztēloties, kā atrastais objekts varētu kļūt interesantāks un pievilcīgāks garāmgājējiem un ekskursantiem.

Nedēļas nogalē norisinājās 3. Valmieras vasaras teātra festivāls. Uz tā laiku laukumā pie Hanzas pie sienas tika radīta pilsētiņa jeb festivāla centrs, kur atklāšanā pulcējās valmierieši un pilsētas viesi. Radītā vieta «atdzīvināja» pilsētas centru šajās dienās, jo laukumā pie Hanzas sienas bija nemitīga kņada —  izveidotajā rotaļu zonā aktīvi darbojās bērni, citi baudīja atspirdzinošos dzērienus izveidotajos krēslos vai atguļoties uz melnajiem «matracīšiem», vakaros varēja baudīt muzikālos priekšnesumus un skatīties filmas brīvdabas kino.

Ekonomikas ministrijas aktīvajā virzībā uz Obligātā iepirkuma komponentes (OIK) sistēmas atcelšanu ir svarīgi atšķirt risinājumus pēc būtības no tādiem, kas vienīgi maina subsīdiju izdalīšanas kārtību un draud ar daudz lielākiem riskiem. Piedāvātais risinājums aizstāt OIK ar elektroenerģijas izcelsmes apliecinājumu jeb «zaļo sertifikātu» tirdzniecību faktiski nozīmē risku uzkāpt uz jau zināmiem grābekļiem un radīt sarežģīti administrējamu sistēmu ar nekontrolējamiem cenu svārstību riskiem gan patērētājiem, gan tirgotājiem, gan arī elektroenerģijas ražotājiem. Turklāt šoreiz arī izvēlamies ignorēt paši savu un citu valstu pieredzi, kas tām liek atteikties no «zaļo sertifikātu» sistēmas atjaunojamās enerģijas ražošanas atbalstam.