Vispār jau Rūcamlapa diez vai šodien kādu īstenu motociklu fanu pārsteigs — cik tad sen, kad Valmiera visu sestdienu no vietas rūca visos galos, uzņemot simtiem ādās tērptu vīru un sievu, puišu un meiteņu, kuri — pa vienam vai divatā — bija te atripojuši uz motorizētiem diviem, daži arī uz trim ratiem.

Nesen bez īpašas pompozitātes tika atzīmēta komunistiskās ideoloģijas pamatlicēja Kārļa Marksa 200. dzimšanas diena. Latvijā tā būtu tikusi pieminēta tikai kā vēstures fakts, ja vien daži politiķi nepaustu savu neapmierinātību par to, ka Marksam veltītajos piemiņas pasākumos piedalījās arī Eiropas Komisijas (EK) priekšsēdētājs Žans Klods Junkers.

Pēdējos pāris mēnešos esmu tērējis nesaprātīgi daudz laika un pēc tam secinājis, ka tas bijis vienkārši izniekots laiks, mēģinot saprast Vispārējās datu aizsardzības regulas jeb GDPR regulējumu. Tā ir lieta, kas, cik es saprotu, attieksies uz pilnīgi katru no mums. Man šķiet, pieļauju, ka tomēr šeit kļūdīšos, bet vai mums Latvijā pa šo līniju, šajā jomā ir bijušas kādas lielas problēmas? Jā, tad mēs varētu teikt: redz, tur bija viena (datu) noplūde, tur bija viens skandāls, lūk, tur un tur ir ļaunums cēlies... Jā, tad mums patiešām vajadzētu kaut kādus likumdošanas aktus, kaut kādus regulējumus.

Plastmasas salmiņi ir mūsu ikdienas sabiedrotie, it īpaši vasaras karstumā, kad varam ieskriet kādā ēdināšanas iestādē un notiesāt smūtiju, izmantojot salmiņu. Bērni bieži atsakās kafejnīcās savu dzērienu tukšot bez šī palīga, un dažkārt mēs paši viņiem pamanāmies atgādināt: «Tev salmiņu nevajag?» Bet vai mēs aizdomājamies par šī ieraduma sekām? Šie it kā nekaitīgie un mazie priekšmeti rada lielu kopējo atkritumu daudzumu. Tikai pavisam retos gadījumos tos var pārstrādāt.

Daudzi valmierieši svētdien noteikti ievēroja Gaujas krastā plīvojam karogu ar jēra attēlu un uzrakstu Jērakalns, pie kura stāvēja slaids kungs, garāmgājējiem labprāt skaidrojot, kas viņš tāds un kāpēc šeit atrodas. Tas bija dr.hist. Latvijas Brāļu draudzes misijas vadītājs Gundars Ceipe, ieradies no galvaspilsētas, lai ar individuālu akciju Valmieras Jērakalns — nācijas sākumvieta atgādinātu par lielās latviešu atmodas sākumu 1739. gada Vasarsvētkos.

Biedrības «Kristīgais žēlsirdības cents» bērnu Dienas centrā notiek kārtējā paaudžu maiņa. Visā Dienas centra pastāvēšanas laikā ir uzturēta saite ar baznīcām un mācītājiem. Biedrības valdes priekšsēdētājai Gaidai Pevko un Dienas centra vadītājai, skolotājai Agnesei nesen radās doma iepazīstināt Dienas centra bērnus klātienē ar Valmieras Dievnamiem.

Maijs ir viens no skaistākajiem mēnešiem, kad plaukst puķes un gaisā virmo neaprakstāma smaržu buķete. Skolās tas ir darbīgs mēnesis, jo skolēni atskatās uz mācību gadā paveikto. 9. un 12. klases svin pēdējo skolas zvanu, un šonedēļ jau uzsākta eksāmenu sesija.

Jau vairākas lopbarības gatavošanas sezonas pēc kārtas LLKC radītais «Pļaušanas serviss» nodrošina lauksaimniekus visā Latvijā ar aktuālāko informāciju par zāles lopbarības kvalitātes pārmaiņām un labāko lopbarības sagatavošanas laiku reģionos. Sākoties pļaušanas sezonai, mājaslapā www.llkc.lv katru nedēļu tiek publicētas jaunākās ziņas. Tā tas notiek arī pašlaik, un paraugus analīzēm ņems līdz jūnija vidum.

Šajā mācību gadā Trikātas pamatskolā skolēniem no 1. līdz 5. klasei bija iespēja iesaistīties projekta «Atbalsts izglītojamo individuālo kompetenču attīstībai» nodarbību ciklā «40 zinātkārās minūtes». Šajās klasēs skolēni vēl fiziku un ķīmiju nemācās, taču jau tagad var izzināt pasauli, veicot eksperimentus. Nodarbībās skolēni praktiski darbojās, vērojot procesu, secinot, kāpēc tā notiek.

Aizvadītas Vidzemes uzņēmēju dienas, un ikkatrs to dalībnieks ar savu stendu bija centies apmeklētājus pārsteigt ar ko nebijušu. Valmieras tehnikums pasākumam bija nopietni gatavojies, jo bija sastopams pat trijās vietās. Mūsu uzmanību piesaistīja audzēkņu vadītā «Izlaušanās spēle», kas atradās netālu no Kultūras centra ieejas.