Jāņa Endzelīna Kauguru pamatskolā veiksmīgi iesācies mācību gads, kas aicināja uz stundu 127 izglītojamos. Septembrī notikuši vairāki aizraujoši pasākumi. Tradicionāli otrā mācību diena – Kino diena. Šogad visi skolēni noskatījās mākslas filmu «Kapteiņa Enriko pulkstenis». Pēc filmas noskatīšanās klašu audzinātāji kopā ar bērniem izkristalizēja redzēto, jo arī šajā mācību gadā skolas vērtības ir Atbildība, Cieņa un Sadarbība.
Jaunākie Oksfordas Brūka Universitātes pētījumi ir pierādījuši, ka, dziedot korī, tiek novērsti vai mazināti depresijas, Parkinsona un plaušu slimību simptomi, pazemināts asinsspiediens – līdz ar to samazinās insulta un infarkta riski. Dziedāšana ne vien paaugstina skābekļa līmeni asinīs, bet arī atbrīvo hormonus, kas uzlabo garastāvokli, piemēram, oksitocīnu. Šis hormons samazina gan asinsspiedienu, gan stresa līmeni. Ir vērts atzīmēt vēl vienu novērojumu: personām, kas dzied korī, tiek sinhronizēta sirdsdarbība (no interneta vietnes www.draugiem.lv).
Valmieras Jauniešu domes rīkotās priekšvēlēšanu diskusijas Balsot vai bastot? otro cēlienu 13. septembrī bija pagodinājuši trīs partiju – No sirds Latvijai!, Jaunās konservatīvās partijas un Zaļo un Zemnieku savienības – pārstāvji. Kā parasti diskusija sākās ar iepazīšanos, kurā dalībnieki īsi pastāstīja par sevi.
Eiropas Kultūras mantojuma dienas notikumi Rūjienā izvērtās pacilāti, jo tās norisi pārdomāti bija sagatavojusi Izstāžu zāles un muzeja vadītāja Līga Siliņa. Pulcēšanās pie tēlnieka Kārļa Zemdegas pieminekļa agronomam, bijušajam zemkopības ministram un Ministru prezidentam Arturam Alberingam «Sējējs», kas 1939. gada augustā tika atklāts, 1952. gadā nogāzts, salauzts un aprakts, no jauna atdzimis un iesvētīts1988. gada 18. novembrī, šobrīd notīrīts un saposts, atspoguļo sabiedrības attieksmi par saglabājamām vērtībām un vēlmi uzzināt vairāk par A. Alberinga personību.
Iespējams, savās jaunu auto vajadzībās esam kļuvuši nedaudz pieticīgāki, jo Latvijā pirmreizējā reģistrācija šogad astoņos mēnešos veikta 45006 vieglajām automašīnām. Tas ir par 2% mazāk nekā attiecīgajā periodā pērn, liecina CSDD apkopotā informācija. Tomēr par jauniem spēkratiem mūsu valstī joprojām interese liela, to apliecina labas tradīcijas ikgadējais turpinājums. Viņsestdien pirmos testa braucienus ar jubilejas – divdesmitajam konkursam Latvijas Gada auto 2019 jau pieteiktajiem spēkratiem Zemgales puses ceļos veica konkursa žūrija. Rūcamlapa šoreiz klāt nebija, taču tas nenozīmē, ka izpaliks pirmie ekspertu viedokļi par redzēto un izbaudīto. Starp citu, par īstu krēma rozi uz konkursa jubilejas reizes kūkas šoreiz solās būt visu laiku dārgākais automobilis, kas novembra lielajā testa braucienu sesijā tiks nodots izvērtēšanai un arī izmēģināšanai – Eiropas cenās no 171 tūkstoša eiro ar astīti dabūjamais Lamborghini Urus.
Viņam decembrī būs 45 gadi, taču Valmieras olimpieša treka riteņbraukšanā un BMX Ivo vecākais brālis OLAFS LAKUČS ir mazāk publiska persona. Iespējams, nepelnīti, jo arī viņš 30 gadus sekmējis šī sporta attīstību Valmierā, Latvijā un arī starptautiskā mērogā.
1956. gada janvārī mūsu ģimene atkal bija kopā. Tēvs 9 gadus bija pavadījis Vorkutas lēģeros, es ar māti un māsu 7 gadus izsūtījumā Amūrā. Mātes māsa Hermīne bija sarūpējusi mums apmešanos Rencēnos Melngalvju mājā un mātei darbu skolas virtuvē. Hermīne zināja, ka Burtnieku ciema padome pārdod leģionā kritušā brāļa Pētera māju Vecžagarus. Abas gribēja saglabāt dzimtai sava tēva celto māju. Tēvs steigšus apmetās mājas brīvajā galā, kur kolhozs “Cerība” bija diedzējis kartupeļus. Gultas nebija, gulēja uz mūrīša, un nebija nekā, ja neskaita bleķa karoti no lēģera. Brīvība mums bija atdota ar ierakstu bez konfiscētās mantas atgriešanas.
Ar Samantu Bergu tiekamies Valmieras novada fonda mājīgajās telpās, kur meitene pēc mūsu tikšanās pievērsīsies brīvprātīgajam darbam. Pašlaik viņa strādā pie projekta, kur rīko politiskās diskusijas ar partiju pārstāvjiem, lai izglītotu sabiedrību, galvenokārt jauniešus. Sarunas laikā ir pauzes, kuras meitene pamato ar domāšanu angliski, jo viņas ikdiena paiet kopā ar citiem brīvprātīgajiem no ārvalstīm.
Daži pēdējie pirmskara gadi Valmieras sejā viesa jaunus, patīkamus vaibstus, jo vietējā pašvaldība, liekot lietā saprātīgā saimniekošanas ceļā iekrātos finanšu līdzekļus, nopietni ķērās pie sabiedriski nozīmīgu celtņu būves un pie ielu labiekārtošanas. Pilsētas galvenos vārtus – Valmieras dzelzceļa staciju — ar centru tagad nu savienoja Pētera Ķuzes firmas būvētā monolīta betona plāksnēm klātā Stacijas iela, bet Gaujas kreisais krasts viesus sveica iztālēm ar pamanāmu, no zilu lobēliju ziediem veidotu košu pilsētas vizītkarti ar uzrakstu „VALMIERA”! Ne velti, jo bija oficiāli zināms, ka viens no nākamās, 1940. gada olimpiādes Helsinkos, maršrutiem vedīs arī cauri Valmierai.
Izdziedāti, izdejoti, izspēlēti XXVI Vispārējie latviešu Dziesmu un XVI Deju svētki. Par tiem teikts: skaistākie, labākie, visvairāk apmeklētie. Svētku izkārtojums – labs pamats nākamajiem 2023. gadā, svinot Dziesmu svētku 150 gadus.